Rīgas Domam vajadzīga pamatu stiprināšana, kas varētu izmaksāt vairāk nekā 16 miljonus eiro, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.
Viņa uzsvēra, ka valsts budžeta līdzekļi viena miljona eiro apmērā tika piešķirti, lai izstrādātu būvprojektu pamatu stiprināšanai, un tas ir teju pabeigts. Rīgas Doma pārstāvji ir iepazīstinājuši KM ar provizoriskajiem turpmākajiem darbiem, taču tas ir finansiāli ietilpīgs projekts, kas jāīsteno bez pārtraukumiem.
"Svarīgi, ka šos darbus nevar pārtraukt kaut kur pusceļā. Līdz ar to pamatu nostiprināšanas darbus var uzsākt tikai tad, kas ir drošs un skaidrs finansējuma avots," sacīja Vilsone, atzīstot, ka līdz 2027.gadam nav šāda rakstura darbiem paredzēta finansējuma, ko varētu piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
KM valsts sekretāre klāstīja, ka viens no ministrijas priekšlikumiem būs pārskatīt un palielināt fondu programmu finansējumu, lai piesaistītu papildus līdzekļus Eiropas unikālā kultūras mantojuma objektu atjaunošanai Rīgas vēsturiskajā centrā. KM ieskatā tas varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem, lai virzītos uz priekšu. Vilsone atzīmēja, ka gadījumā, ja to neizdosies panākt, būs jāmeklē citi finansējuma avoti, iespējams, piesaistot valsts budžeta līdzekļus.
Veidojot gadskārtējo budžetu, spriests arī par Sakrālā mantojuma programmu. Tomēr šīs programmas bāzes finansējums, kas paredzēts pilnīgi visām Latvijas sakrālajām celtnēm, kurām arī ir neatliekami veicami restaurācijas darbi, ir tikai 500 000 eiro.
"Ar debatēm un prioritāriem pasākumiem izdodas piesaistīt vēl 500 000 eiro, labākajā gadījumā vēl 500 000 eiro. Jebkurā gadījumā finansējuma apjoms ir nepietiekams, lai veiktu tik nozīmīgas investīcijas Rīgas Doma pamatu atjaunošanā un stiprināšana, taču šie darbi ir jāveic un tuvākajā piecgadē šis finansējums ir jārod," skaidroja Vilsone.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis deputātiem skaidroja, ka pamatu sēšanās tik lielam objektam kā Rīgas Domam ir nopietna problēma. Viņš uzsvēra, ka neatradīsies neviens būvinženieris, kurš varētu galvot, ka baznīca ir droša turpmākos desmit gadus. Arī Dambis norādīja, ka ieguldījumiem Rīgas Domā jānotiek pēc iespējas ātrāk, un piebilda, ka darbus nevar sadalīt - pamati ir jāstiprina vienlaicīgi.
"Aptuvenais laika periods pamatu stiprināšanai varētu būt trīs gadi. Ja darbus aptur, tas nozīmē, ka tajā vietā objekts var pārplīst," skaidroja Dambis.
Viņš uzsvēra, ka problēma ir daudz lielāka, nekā to vizuāli var uztvert, redzot dažas plaisas. Rīgas Doma monitorēšana precīzi liecinot par darbu nepieciešamību. Ja finansējums netiks atrasts, vienā brīdī baznīca būs jāslēdz.
Kultūras ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos Signe Grūbe uzsvēra, ka Rīgas Doms un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir nesaraujami saistītas ēkas. Viņa norādīja, ka investīcijas 16 miljonu eiro apmērā būtu jāskata kopumā ar nākotnes stāstu par muzeja rekonstrukciju. Grūbe atzina, ka situācija muzejā ir dramatiska un raisa pārdomas par to, kādā veidā strādā muzeja darbinieki un kas notiek ar kolekciju. KM šo jautājumu ir pārrunājusi ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kas plāno sagatavot priekšlikumus, lai muzejs būtu drošs apmeklētājiem u darbiniekiem.
NKMP vadītājs uzsvēra, ka, skatoties ilgtermiņā, muzeja ēka ir sarežģīta arī no funkcionēšanas un vides pieejamības. Viņaprāt, ir vajadzīga nākotnes vīzija, kā šis objekts nākotnē vispār varētu izskatīties, tāpēc nav jēgas kaut ko nedaudz izdarīt, ja nav lielā plāna.
Vilsone deputātiem norādīja, ka, veidojot budžetu, tā bāzē jābūt finansējumam šādām nozīmīgām celtnēm un mērķtiecīgiem atjaunošanas darbiem. Viņa norādīja, ka KM lielākoties strādā ar ES fonu finansējumu. Ņemot vērā to, ka nupat noslēdzās par valsts budžeta līdzekļiem veiktā viena Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunošanas kārta un pabeigta arī Jaunā Rīgas teātra atjaunošana, pēc KM valsts sekretāres domām, ir pienācis laiks domāt par citu objektu atjaunošanas darbiem, plānojot tam arī valsts budžeta līdzekļus.
Viņa atgādināja, ka arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunošana vēl nav noslēgusies. Korpusos, kas pēc ugunsgrēka dzēšanas 2013.gadā ir izžuvuši, restaurācijas darbi nav veikti. Tādēļ esot nepieciešama valsts budžeta programma būtisko celtņu atjaunošanai.
Sēdē KM pārstāvjiem tika jautāts arī par Latvijas Valsts arhīva ēku kritisko stāvokli un pirms četriem gadiem iesniegto konceptuālo ziņojumu. Vilsone norādīja, ka arhīvam ir vairākas ēkas un pakāpeniski tiek noslēgta viena no koncepcijas daļām, kas paredzēja Vidzemes reģiona arhīvu centralizāciju un jaunas arhīva ēkas izbūvi Cēsīs.
Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, piesaistot ES fondu finansējumu. Vilsone izteica cerību, ka tuvākā mēneša laikā informatīvais ziņojums tiks apstiprināts Ministru kabinetā, un tad varēs uzsākt Cēsu reģionālā arhīva, Cēsu muzeja krātuvju un Vidzemes zemes dienesta reģionālās nodaļas kopprojekta attīstības darbus.
Pēc viņas teiktā, pārējo arhīva ēku uzlabojumu darbi plānoti, piesaistot ES fondu finansējumu, kas paredzēts energoefektivitātes uzlabošanai. Plānots, ka šos darbus veiks VNĪ.
LETA jau ziņoja, ka VNĪ noslēgusi līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Valsts arhīva ēku atjaunošanu Slokas un Kalnciema ielu krustojumā, Rīgā. Kopējās Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienības ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektu izmaksas plānotas 23,5 miljoni eiro. Projekts tiks finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma un daļēji no valsts budžeta.