Latvijas Dabas fonds rosina zāli pļaut retāk

© Gints Ivuškāns/MN

Iestājoties siltam un šad tad arī lietainam laikam, zāle aug griezdamās. Tas nozīmē, ka arvien biežāk dzirdēsim zāles pļāvēju rūkoņu. Bet vai nav tā, ka ar zāles pļaušanu mēdzam pārspīlēt? Šo jautājumu aktualizē Latvijas Dabas fondā, kur eksperti izstrādājuši ieteikumus pašvaldībām – cik bieži, kad un cik zemu zāli pļaut. Par to, kādēļ nepieciešams ieviest jaunus nosacījumus, un kā rīkojas vietvarās, vairāk izzināja “360TV ZIŅneši”.

Gandrīz visās pašvaldībās šobrīd ir noteikums, ka zāle nevar augt garāka par 20 centimetriem - tā secinājis Latvijas Dabas fonds, un uzskata, ka tas rada pretrunas, jo eksperti aicina teritorijas sakopt videi draudzīgāk, bet tie, kuri zālei ļauj augt, var saņemt sodu.

Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda eksperte stāsta: “Ir tādas pašvaldības, kur tas aiziet līdz pat tiesvedības procesiem. Iedzīvotājs ir spiests doties uz tiesu, lai pierādītu to, ka viņš nevis nekopj kaut ko, bet rūpējas par dabas daudzveidību.”

Tad nu fonda eksperti rosina pašvaldības mainīt savus saistošos noteikumus. Proti, noteikt prasību par zāles augstumu centimetros vien atsevišķās vietās - pie ietvēm un brauktuvēm.

“Mēs nesakām, ka tagad nevajag pļaut zāli. Zale ir jāpļauj. Mēs to pat iesakām darīt divas reizes gadā,” komentē Rūta Sniedze-Kretalova.

Rosinātie ieteikumi gan nenozīmē obligāti pļaut zāli retāk. To īpašnieks varētu izvēlēties pats. Taču eksperti vērš uzmanību - pļaušana tikai divas reizes gadā, zālājam nāktu tikai par labu. Sevišķi tas attiecas uz pirmo pļaušanu, kas ieteicama maijā.

Tikmēr pašvaldībās attieksme dažāda. Piemēram, Valmieras novadā nesteidz ko mainīt. Lai arī ieteikumi esot atbalstāmi, tie neesot attiecināms tikai uz pašvaldībām: “Ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste, izpratnes un paradumu maiņa. Tas nozīmē, ka publiskajā saziņas telpā ir nepieciešamas izglītojošas sarunas un diskusijas, iesaistot dažādu jomu speciālistus (..) lai gadu desmitiem izmantoto teritoriju uzturēšanas un kopšanas praksi apzināti mainītu.”

Savukārt galvaspilsētā deputātu starpā notiek sarunas, un vēl tikai lems par turpmāko kārtību. Pašvaldības pārstāve gan atklāj - paspēts vienoties par to, ka zāles augstums 20 centimetri vairs nebūs obligāta prasība.

Latvijā

Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru mobilo telefonu zaglim piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja AT.

Svarīgākais