Melnis: Sabiedrības atmiņas par pieredzēto Černobiļā rada izaicinājumus kodolenerģijas ieviešanai Latvijā
Viens no izaicinājumiem, runājot par kodolenerģijas ieviešanu Latvijā, ir sabiedrības atmiņas par pieredzēto, tostarp Čornobiļā, trešdien konferencē "Kodolenerģija Latvijai" sacīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Ministrs akcentēja, ka to, kas bijis Čornobiļā, nevar salīdzināt ar mūsdienu tehnoloģijām - modulāro reaktoru.
"Tās ir dažādas tehnoloģijas, bet cilvēkiem tas ir jāskaidro," sacīja Melnis, atzīmējot, ka, tiekoties ar jauno paaudzi, ir skaidrs, ka tā ir atvērtāka un vairāk skatās uz jaunām lietām. Tāpat arī ir sapratne, ka tehnoloģijas ir ļoti mainījušās.
Ministrs konferences atklāšanas uzrunā sacīja, ka šodienas lielais jautājums ir fundamentāla drošība, proti, gan vides, gan cilvēku drošība.
Tāpat arī būtisks jautājums ir elektroenerģijas cena, kas spēlē lielu lomu ekonomiskajā attīstībā.
Melnis uzsvēra, ka kodolenerģijas ieviešanā izaicinājumi ir lieli, bet ir lietas, pie kurām vajadzētu sākt strādāt jau šobrīd.
Vienlaikus liels izaicinājums ir profesionāļi, kas varētu strādāt atomstacijās un tās uzraudzīt. Arī pie šādu profesionāļu nodrošināšanas nākotnē ir jāstrādā jau tagad.
Patlaban Latvija skatās uz valstīm, kuras ir tālāk kodolenerģijas ieviešanā, piemēram, no Somijas, norādīja Melnis, uzsverot arī, ka ir vairākas pieredzes, no kurām var mācīties, tostarp, kā izskatīsies ietekme uz vidi, kādas būs patiesās izmaksas būvniecībā, kādas būs elektroenerģijas izmaksas, cik apkalpojošo cilvēku nepieciešams, kā arī - kāda būs uzraudzība.
"Viss paņems laiku, bet sasteigt nevajag. Ja grib ilgtermiņā domāt, jau šobrīd vajag pieņemt lēmumus," sacīja Melnis.
Jau ziņots, ka trešdien Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskā bibliotēkas konferenču zālē norisinās trešā starptautiskā konference "Kodolenerģija Latvijai". Konferences mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izpratni par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.