Trešdaļu Latvijas ūdeņu padarīs par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Saeimā galīgajam lasījumam tiek virzīti grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas 34% Latvijas teritoriālo ūdeņu jeb 437 tūkstošus hektāru iekļaus Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.
Jau pērn Eiropas Komisijas uzspiestā iecere izraisīja satraukumu par gaidāmajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jo tie var apgrūtināt ostu darbu, traucēt zvejniekiem un vēja enerģijas ražotājiem. Lielākās bažas saglabājas par Irbes jūras šaurumu, kas uz un no Latvijas ceļojošajiem kravas kuģiem ir nozīmīgākā maģistrāle.
Šobrīd likumprojektā iekļauta atruna, ka aizsargājamās jūras teritorijās nosaka neitrālo zonu, bet apkārt spēkā esošie ierobežojumi uz to neattiecas. Šeit netiks noteikti arī ierobežojumi kuģošanai un darbiem, kas nepieciešami tās nodrošināšanai.
Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece skaidro, ka tas ir kompromisa priekšlikums. Vides institūcijas apgalvo, ka bažām par jūras slēgšanu saimniekošanai nav pamata, tomēr uzņēmējdarbības lobijs nodrošinās pret pārsteigumiem nākotnē. Pašlaik Natura 2000 tīklu paplašina, pamatojoties uz Eiropas putnu direktīvu, kuras ieviešanas kavējuma dēļ Eiropas Komisija pret Latviju jau sākusi pārkāpuma procedūru. Taču D. Reizniece norāda, ka ierobežojumu spektrs nākotnē varētu paplašināties, ja tos saistītu ne tikai ar putniem, bet arī jūras augiem un dzīvniekiem: «Tad varētu būt problēmas.» Piemēram, varētu ieviest sankcijas par kuģu izmešu daudzumu.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīst, ka, neiezīmējot aizsargājamās teritorijās neitrālās zonas, ostu faktiski varētu slēgt. Taču arī koridori neesot nekāda drošā garantija: «Ir taču iespējami jauni Eiropas lēmumi, kas liks arī koridoros skaitīt zivju sugas. Var izrādīties, ka te atrodamas, piemēram, kādas retas aļģes.» Un jaunatklātas dabas bagātības var kalpot par ieganstu jauniem ierobežojumiem, tādējādi kaitējot Latvijas ekonomikai. «Visu vajadzēja atstāt, kā tas bija. Tad gan cilvēkiem būtu darbs, gan putniem dzīve nemainītos. Bet tagad Latvija riskē zaudēt savu galveno ostu.»
Attiecībā uz iespējamajiem pētījumiem A. Amerikam ir taisnība, jo jau pašlaik biologi saņēmuši Eiropas līdzfinansējumu jūras vides pētīšanai līdz pat 2015. gadam. Četru valstu vides zinātnieki iztērēs 588 000 eiro. Latvijas vadošā organizācija ir biedrība Baltijas vides forums. Tās pārstāve Anda Ruskule skaidro, ka projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvas metodes un indikatorus jūras bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai. Irbes jūras šaurumā un Rīgas līcī īsteno pilotprojektus. Putnu pētnieki jau šomēnes sāk strādāt, un šim nolūkam ir noalgots hidrogrāfijas kuģis Kapteinis Orle. Uz tā kāps arī Latvijas dabas fonda padomes priekšsēdētājs un pētnieks Ainārs Auniņš. Viņš apgalvo, ka projektam ar iespējamajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem jūrā neesot tiešas saistības. Tikmēr A. Ruskule arī norāda uz plašāku kontekstu: «Ir jārisina jautājums, kā saimnieciskajai darbībai pastāvēt līdzās jūras ekosistēmai, to neapdraudot. Piemēram, veicot bagarēšanas darbus un iznīcinot rifus, kas ir nozīmīga zivju nārsta vieta, mēs vienlaikus graujam zivsaimniecības nozari.»
Zvejniekiem par šīm rūpēm gan nekas nav vaicāts. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits atzīst, ka Irbes šauruma bagātīgie lomi zvejniekiem nav pieejami jau gadiem, taču, piemēram, Nidas ūdeņu iekļaušana Natura 2000 tīklā piekrastes zvejniekiem varētu traucēt darbu. Nekādas konsultācijas ar zvejnieku nacionālo organizāciju pirms šādu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas nav notikušas, līdz ar to zvejniekiem trūkst ziņu, cik lielā mērā dabas sargāšana viņus ietekmēs. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre D. Reizniece norāda, ka visās teritorijās saimnieciskās darbības veikšana būs apgrūtināta, tieši tāpēc ir tik nozīmīgi iezīmēt dabas aizsardzības plānos kuģošanas koridorus.