Iztikas minimums atkal trekno gadu līmenī
Ar katru mēnesi pieaugošais iztikas minimums liecina, ka dzīve Latvijā kļūst arvien dārgāka un jau sasniegusi 2009. gada līmeni. "Daudziem nākas izvēlēties – vai nu samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, vai doties pie ārsta. Ēšanai paliek pāri tik vien, lai nopirktu rupjmaizi," Neatkarīgajai saka Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka iztikas minimums vienam cilvēkam martā sasniedzis 173,51 latu – tas tikai par 0,90 latiem atpaliek no 2009. gada janvāra, kad Latvijā tika reģistrēts augstākais iztikas minimums – 174,41 lats. Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka īstenībā vidējā patēriņa groza vērtība ir vēl daudz augstāka. Pēc A. Verzes aplēsēm iztikas minimums mēnesī sasniedz apmēram 200 latu un tuvākajā nākotnē tas pārsniegs arī to, jo degvielas cenu kāpuma dēļ preces un pakalpojumi kļūs vēl dārgāki un daudzām mājsaimniecībām nāksies krietni vairāk maksāt par elektrību.
Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna un SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis šaubās, vai CSP aprēķinātais iztikas minimums atspoguļo reālo situāciju, jo šā aprēķina metodoloģija un patēriņa preču un pakalpojumu grozs tika izstrādāti 1991. gadā un kopš tā laika nav mainīti. Turklāt E. Rudzītis norādīja, ka iztikas minimums netiek rēķināts dažādās sociālekonomiskajās grupās. Piemēram, nav dalījuma ne pēc dzimuma, ne vecuma, ne arī reģiona, lai gan katrā no šīm grupām iztikas minimums ir atšķirīgs.
Arī CSP norāda, ka iztikas minimuma patēriņa groza saturs un patēriņa normatīvi visumā palikuši nemainīgi kopš 1991. gada, lai gan 20 gadu laikā iedzīvotāju paradumi ir būtiski mainījušies. Patēriņa grozā ir iekļauti 39 pārtikas produkti, 109 nepārtikas preces un 29 pakalpojumi, piemēram, maize, konditorejas izstrādājumi, gaļa, zivis, piens, olas, eļļa, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus; vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, sadzīves tehnika, mēbeles, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, atpūtas un sporta inventārs, rotaļlietas, kā arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īre, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas. Salīdzinot ar 1998. gada janvāri, CSP aprēķinātais iztikas minimums ir dubultojies – toreiz tas bija 81,88 lati. Taču, tā kā metodika nav mainīta visu šo gadu laikā, tas drīzāk nozīmē, ka grozā iekļautās preces un pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki, nevis to, vai ar šo summu iespējams nodrošināt minimālu iztiku vienam cilvēkam.
Pēc E. Rudzīša teiktā, cenu kāpumu visvairāk izjūt mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, kam izdevumi par pārtiku un mājokli veido lielāko daļu izdevumu. Arī A. Verze ir norūpējusies par neaizsargātāko iedzīvotāju daļu.
«Par iztikas minimuma kāpumu raizējamies jau sen, ne tikai šobrīd. Esam pieņēmuši lēmumu: tiklīdz inflācija sasniegs 5% līmeni, mēs prasīsim pensiju indeksāciju, kas ir iesaldēta līdz 2013. gadam. Mūsuprāt, steidzami būtu jāpalielina arī summa, pēc kuras tiek noteikts maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, jo pašreizējie griesti neļauj saņemt palīdzību visiem tiem, kuriem tā ir nepieciešama,» teica A. Verze.
Iztikas minimumam sasniedzot trekno gadu līmeni, algas gan joprojām krietni atpaliek. Pēc CSP rīcībā esošās informācijas, 2009. gada janvārī vidējā darba alga valstī bija 352 lati, pagājušā gada decembrī (jaunāka informācija pagaidām nav pieejama) – 341 lats, un, pēc L. Strašunas teiktā, gada pirmajā ceturksnī vidējā alga visticamāk būs bijusi vēl zemāka. «Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni vidējā mēneša neto alga varētu nedaudz samazināties sezonālu faktoru dēļ, jo sabiedriskajā sektorā strādājošo alga pēc kāpuma 4. ceturksnī parasti krīt 1. ceturksnī. Tajā pašā laikā privātajā sektorā vidējā mēneša alga visticamāk būs nedaudz kāpusi. Savu ieguldījumu tam būs devusi minimālās algas paaugstināšana 1. janvārī. Gaidāms, ka salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn šā gada 1. ceturksnī noteikti redzēsim algu pieaugumu,» sacīja L. Strašuna.
