SEPLP: LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus

SEPLP izplatītajā paziņojuma norāda, ka kopējā sabiedrības saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā neapšaubāmi un atbilstoši Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem ir valsts valoda. Tādējādi no deputātu kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās leģitīmi ir pieprasāmas tikai latviešu valodas zināšanas darbam nepieciešamajā līmenī.

Vienlaikus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz, ka sabiedriskie mediji veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Krievu valoda Latvijā ir viena no mazākumtautību valodām, un padome ir izsniegusi attiecīgas apraides atļaujas un reģistrējusi pakalpojumu pēc pieprasījuma, kas pieļauj satura pārraidīšanu krievu valodā. SEPLP norāda, ka LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.

Vienlaikus SEPLP aicina LTV rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem EP vēlēšanās iesaistītajiem - deputātu kandidātiem un vēlētājiem.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta 3.daļu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti diskusiju raidījumi, ja no aģitācijas veicēja par šo raidījumu veidošanu un izplatīšanu netiek saņemta samaksa.

SEPLP atgādina, ka, ņemot vērā Satversmē ietvertās vērtības un tajā nostiprinātās mazākumtautību tiesības un Saeimas apstiprinātās "Nacionālās drošības koncepcijas 2023" būtību, SEPLP ir 28.martā pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka no 2026.gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī "Latvijas Sabiedriskais medijs" tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.

Kā aģentūru LETA informēja Nacionālā apvienība (NA), partija ir aicinājusi uz tikšanos SEPLP vadītāju Jāni Siksni, lai pārrunātu sabiedrisko mediju satura veidošanu krievu valodā un gaidāmo pāreju uz saturu tikai valsts valodā.

NA uzskata, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu debatēm nav jānotiek krievu valodā, neskatoties uz to, ka likums to šobrīd atļauj.

Kā ziņots, Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta LTV ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā. VVC uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.

Centrā norāda, ka šāds priekšlikums aplinkus cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību, nonākot krasā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Tāpat medijam tiek pārmesta divvalodības veicināšana un informatīvās telpas šķelšana.

Kā aģentūru LETA informēja LTV pārstāve Anita Jansone, LTV ir vērsusies Tieslietu ministrijā, aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus par LTV ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.

LTV ieskatā, ir "nepieļaujami, ka mazākumtautībām veidotā satura dēļ priekšvēlēšanu periodā sabiedriskais medijs tiek padarīts par valsts nodevēju". LTV uzskata, ka uz situāciju jāskatās pretēji, proti, LTV savā darbībā tādā veidā ievēro gan Satversmē, gan citos tiesību aktos noteiktās normas un "pēc labākās gribas īsteno sabiedriskajam medijam uzticētos uzdevumus".

"Šobrīd, kad notiek Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā un Latvija saskaras ar hibrīdkara apdraudējumiem, ir īpaši būtiski dažādām sabiedrības grupām nodrošināt objektīvu, uzticamu un kvalitatīvu saturu par EP vēlēšanām," pauž medija pārstāvji.

LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām. "LTV rīcības plāns EP vēlēšanām ietver tās aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību, taču šie raidījumi nekādā veidā nav saistīti ar katram politiskajam spēkam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā atvēlēto bezmaksas aģitācijas laiku," pauž medijs.

LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.

"VVC apgalvojums, ka priekšvēlēšanu debates krievu valodā "cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību" ir absurds. LTV mērķis, atspoguļojot valstiski nozīmīga notikuma - Eiropas Parlamenta vēlēšanu - saturu dažādās valodās, ir veicināt satura sasniedzamību un pilsonisko aktivitāti, palīdzot Latvijas iedzīvotājiem vēlēšanās izdarīt pārdomātu izvēli. Diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem, padziļināta programmu un partiju piedāvājumu analīze, kā arī dažādi digitālajā vidē pieejamie interaktīvie rīki ļaus vēlētājiem ērtā valodā izvērtēt piedāvājumu un noteikt sev piemērotāko," pausts LTV publiskajā vēstulē.

Tāpat LTV kategoriski noraida VVC apgalvojumu, ka priekšvēlēšanu debašu norise krievu valodā varētu būt "divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana". Medijs uzstāj, ka tas kā sabiedriskais medijs "ir brīvs no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā un var neatkarīgi pieņemt redakcionālus lēmumus".