Koalīcijā nesteidzas ar administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu

© Unsplash

Gaidot grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā izskatīšanu Saeimā, "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta atkāpšanos no administratīvi teritoriālās reformas iecerēm un pašvaldību skaita palielināšanu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl tikai spriedīšot par iespējamiem priekšlikumiem izmaiņām pirms dažiem gadiem ieviestajā reformā.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķe Daiga Mieriņa, ZZS vēl esot gaidāma iekšēja spriešana, vai un kādus papildus priekšlikumus piedāvāt pašlaik Saeimā izskatīšanā esošajā likumprojektam, kas sākotnēji tapa, lai Varakļānus pievienotu Madonas novadam.

Politiķe norādīja, ka arī koalīcijas darba grupā vēl turpinās spriešana - partneri esot "paspēruši kādus solīšus uz priekšu", bet gala vienošanās vēl nav.

Saeimas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka dažās pašvaldībās iedzīvotāji piedalās aptaujās par to, vai atbalsta iepriekšējo vietvaru atjaunošanai, piemēram, par Babītes novada atjaunošanu, to atdalot no Mārupes novada, un Carnikavas novada atjaunošanu, to atdalot no pašreizējā Ādažu novada. Mieriņa savulaik vadīja Carnikavas novadu, bet pēc apvienošanas ar Ādažiem palika opozīcijā.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauda, ka JV neatbalsta pašvaldību skaita palielināšanu, reizē ir gatavi diskutēt par citiem priekšlikumiem. No politiķa teiktā secināms, ka JV varētu būt gatava diskutēt, vai atcelt nosacījumu, ka 2029.gadā vairākām lielajām pilsētām jāapvienojas ar blakus novadiem. Šīs izmaiņas ir saistītas ar Satversmes tiesas savulaik norādīto, ka reformas mērķis bija izveidot novadus ar attīstības centriem, taču vairākiem pie lielajām pilsētām esošajiem novadiem šādu centru nav.

"Progresīvo" frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa atkārtoja, ka koalīcijā ir izveidota darba grupa iespējamai administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai. Patlaban koalīcija mēģinot vienoties, kādas iespējamas diskusijas likumprojektā par Varakļānu pievienošanu Madonai ir iespējamas, konceptuāli vienojoties par kritērijiem.

"Progresīvie" esot gatavi apsvērt plašāku reformas pārskatīšanu "tikai pie ļoti pamatotiem apstākļiem". Pēc Ņenaševas sacītā, jāskatās, kāda ir motivācija konkrētiem novadiem, kādi ir ieguvumi, un cik kritiski šobrīd var izvērtēt reformu.

Vienlaikus "Progresīvie" piekrīt, ka pēc reformas ieviešanas ir jāvērtē, cik tā bijusi laba un pamatota. "Nav obligāti jāturas par visām varām pie sākotnējā plāna," uzskata Ņenaševa, norādot, ka ir jāizvirza pamatoti un skaidri kritēriji pašvaldību izveidei. Politiķe uzskata, ka "pa ceļam" reformai ir pazuduši kritēriji. Kā kritēriju piemērus Ņenaševa minēja iedzīvotāju skaitu, pakalpojumu pieejamību, teritoriju sadalījuma efektivitāti.

"Gribētos, lai mēs neskatītos no politiska viedokļa, vai mums patīk vai nepatīk kāds reģions vai politiskā vara tajā, bet gan mēs pieietu pēc labākiem, vienotiem, visiem zināmiem kritērijiem," sacīja politiķe.

Kā ziņots, Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, varētu tikt veiktas vēl atsevišķas izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā. Vairāk šeit.

Latvijā

Valsts policijas koledža (VPK) ir uzsākusi reflektantu uzrunāšanas kampaņu “Policija meklē Tevi!”, kuras laikā informēs par izglītības iespējām un priekšrocībām, kādas Valsts policijas koledža nodrošina saviem izglītojamajiem.