VDD aiztur kārtējo Krievijas agresijas atbalstītāju; viņš centies provocēt naidu pret latviešiem

© Ilustratīvs foto, VDD

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 30. aprīlī ir aizturējis personu, kura videokoplietošanas vietnē "TikTok" publicētos videoierakstos regulāri paudusi vēstījumus un aicinājumus Krievijas agresijas un interešu atbalstam.

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 30. aprīlī ir aizturējis personu, kura videokoplietošanas vietnē "TikTok" publicētos videoierakstos regulāri paudusi vēstījumus un aicinājumus Krievijas agresijas un interešu atbalstam.

Vīrietis savās videouzrunās līdzās centieniem provocēt naidu pret latviešiem un ukraiņiem paudis draudus pret šādu tautību pārstāvjiem, kā arī citiem Ukrainas atbalstītājiem izmantot vardarbīgas metodes.

Kriminālprocess pret personu sākts šā gada 26. martā saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 panta otro daļu un 78. panta otro daļu, proti, par noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, kā arī par darbību, kas vērsta uz nacionālā un etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu.

Veicot personas "TikTok" kontā publicētā satura analīzi, VDD konstatējis, ka persona ar saviem izteikumiem, kas pieejami neierobežotam cilvēku skaitam, sistemātiski un mērķtiecīgi attaisno Krievijas bruņoto spēku noziegumus Ukrainā, kā arī nosoda Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai.

Aizdomās turētajai personai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Patlaban VDD turpina izmeklēšanu un sniegs papildu informāciju par tās gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD uzsācis 48 kriminālprocesus pret 55 personām par publiskiem izteikumiem Krievijas agresijas un interešu atbalstam. Papildus VDD kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir veicis preventīvas pārrunas ar vairāk nekā tūkstoti personu saistībā ar komentāriem interneta vidē, kas ir vērsti uz Krievijas agresijas attaisnošanu un satur naida runas pazīmes, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais