Zvērināts advokāts Aldis Gobzems norāda, ka tas ir nebijis precedents, ka valsts trīs mēnešu laikā nav spējusi rast juridisku risinājumu, lai izmaksātu prēmiju par drošsirdību un labi paveiktu darbu tiem policistiem, kas riskējot ar savu dzīvību, piedalījās Jēkabpils traģiskajā apšaudē.
Uzskatu, ka šo jautājumu ir iespējams atrisināt vienas dienas laikā, atrodot juridisku risinājumu prēmiju izmaksai. Ja valsts nav gatava palīdzēt vieniem no drošsirdīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas rūpējās par mūsu visu drošību, mans birojs risinājumu atradīs vienas dienas laikā. Tāpat esmu gatavs piešķirt 1000 Ls, kas, saprotams, nav pietiekama summa, lai visu atrisinātu, bet ar savu piemēru, ko nekādā gadījumā neuzskatu par labdarību, bet par sociāli atbildīgu rīcību, vēlos aicināt arī citus atrast līdzekļus, lai atbalstītu Jēkabpils traģiskajā apšaudē cietušos policistus.
Tas ir absurdi, ka valsts iestādes šo jautājumu, nevis operatīvi risina, bet kā karstu kartupeli pārsūta no vienas iestādes uz otru. Tā ir klaja nevēlēšanās no valsts puses risināt šo jautājumu. Turklāt tas ir pretrunā ar Latvijas Satversmes 109. pantu, kas paredz, ka „ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”, kā arī 111. pantu, kas nosaka, ka „valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”.
Ir būtiski saprast, ka prēmiju izmaksāšana policistiem, kas riskējot ar dzīvību, piedalījās Jēkabpils traģiskajos notikumos, ir valsts sociālā atbildība, nevis labdarība. Valstij ir jāatbalsta drošsirdīgi iedzīvotāji, kas riskējot ar savu dzīvību, veic darba pienākumus. Līdz ar to muļķīgas atrunas par nespēju atrast juridisko pamatojumu prēmiju izmaksai, neiztur kritiku. Ja valsts to nedarīs šobrīd, tad nākotnē, iespējams, līdzīgā situācijā policisti var nebūt motivēti uz tik drošsirdīgu rīcību kā Jēkabpils traģiskajā apšaudē.