Latvijas reģionos iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanas aktivitāte ir zema, tā secināts biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") pētījumā.
"Delna" šodien prezentēja pētījumu "Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas reģionos: privātais un publiskais sektors", un organizācijās pārstāve Krista Asmuse norādīja, ka situācija ir "bēdīga", jo "uzņēmumi nav naski ieviesuši trauksmes celšanas sistēmas", neskatoties uz to, ka valstī jau no 2019.gada ir spēkā Trauksmes celšanas likums, saskaņā ar kuru šāda sistēma ir jāievieš uzņēmumos ar vismaz 50 nodarbinātajiem. Organizācijas pārstāve pauda, ka vairāki uzņēmumi atteicās piedalīties "Delnas" pētījumā par trauksmes celšanu reģionos, atzīstot, ka tāda sistēma nav ieviesta.
Savukārt pašvaldību institūcijās iezīmējas zema trauksmes celšanas aktivitāte. Visbiežāk pašvaldībās saņemtie ziņojumi ir no iedzīvotājiem vai darbiniekiem, kas cenšas aizstāvēt savas privātās intereses, nevis sabiedrības intereses. "Tas lecina par zemu izpratni," sacīja Asmuse.
Septiņās no astoņām aptaujātajām pašvaldībām redzams izpratnes trūkums par pašvaldības divējādo lomu trauksmes celšanas sistēmā. Iestādes bieži vien neapzinās to, ka tās ir gan kompetentās iestādes, kurās var vērsties iedzīvotāji, gan to, ka tām jānodrošina iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kurās ziņotāji ir darbinieki.
Attiecībā uz pieejamiem resursiem, Asmuse sacīja, ka pārsvarā informācija par trauksmes celšanu ir pieejama tikai pašvaldību tīmekļvietnēs vai ar trauksmes celšanu saistītos dokumentos. "Tiek sagaidīts, ka cilvēki paši aktīvi meklēs informāciju, analizēs normatīvos dokumentus. Tas nenodrošina viegli pieejamu un saprotamu informāciju nodarbinātajiem," pauda "Delnas" pārstāve.
Pētījumā secināts, ka kopumā reģionos reti izskan trauksmes celšanas gadījumi, bet tie, kas izskan, izceļ negatīvo pieredzi. Iedzīvotājiem trūkst ticības trauksmes celšanas sistēmai, proti, nav pārliecības, ka personas tiks pasargāta. Šo sajūtu sekmē arī apstāklis, ka ir nelieli uzņēmumu kolektīvi un mazas pašvaldības, kurās "visi viens otru pazīst".
Tāpat secināts, ka šobrīd nav vienotas izpratnes par pseidonimizāciju un anonīmiem ziņojumiem. Asmuse sacīja, ka šobrīd anonīmie ziņojumi nekvalificējas kā trauksmes cēlēja ziņojumi, un šī problēma būtu jārisina. Tāpat nav vienota izpratne par to, kura ir paraksttiesīgā persona trauksmes celšanas lēmumam. Pētījumā iezīmējas tas, ka iestādēs un uzņēmumos trūkst spēcīgas līderības no vadības puses, paužot pārliecību, ka trauksmes celšana ir pašas iestādes un uzņēmuma interesēs. Pētījumā secināts, ka lielāku vēlmi aizstāvēt sabiedrības intereses izrāda jaunāki cilvēki.
"Delna" uzņēmumiem un pašvaldību iestādēm rekomendē organizēt mācības par trauksmes celšanu trīs līmeņos, proti, vadības, nodaļu vadītāju un nodarbināto līmenī. Organizācijas ieskatā trauksmes celšana būtu jāintegrē kopējā daba vietas iekšējā kultūrā un jādalās ar labās prakses piemēriem. Papildus būtu jāierobežo trešo personu iesaiste trauksmes celšanu ziņojumu izskatīšanā un būtu nepieciešama vienota kārtība tajā, kā izskata anonīmus ziņojumus.
"Delnas" pētnieks Mārtiņš Birģelis iezīmēja arī līdz šim padarīto trauksmes celšanas jomā. Birģelis sacīja, ka pēdējos piecos gados Latvijā trauksmes celšanas jomā sasniegta trauksmes cēlēju aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, vienuviet kodificēts tiesiskais regulējums, tiek atzīta nevalstisko organizāciju (NVO) loma, ir nodrošinātas plašas funkcijas Valsts kancelejai, kā arī pamazām tomēr tiek mainīta sabiedrības attieksme pret trauksmes celšanu.
"Šodien varam teikt, ka cilvēki rīkojas pilsoniski atbildīgi, kā demokrātiskā sabiedrībā būtu jārīkojas. Vārds "stukačs" vairs nepiedien tādās diskusijās, kurās mēs runājam par trauksmes cēlēju aizsardzību," pauda Birģelis.
Pētījumā "Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas reģionos: privātais un publiskais sektors" piedalījās astoņas pašvaldības un trīs uzņēmumi. Tas tika veikts no 2023.gada septembra līdz 2024.gada februārim.