Veselības ministrs vēlas, lai Latvijas slimnīcās būtu robottehnoloģijas
Robottehnoloģijas ķirurģijā Eiropas Savienības valstīs ienāk arviem straujāk, un tas ir likumsakarīgs medicīnas attīstības solis, tādēļ arī Latvijā tās būtu jāievieš klīniskajās universitātes slimnīcās, uzskata veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Kā informēja Veselības ministrijā (VM), ministrs šodien tikās ar profesoriem Jāni Gardovski, Vilni Lietuvieti un Egilu Vjateru, lai pārrunātu robottehnoloģiju ieviešanu ķirurģijā un uroloģijā.
Pasaulē robottehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē tiek izmantota ar mērķi samazināt invazīvās operācijas un palīdzēt ķirurgiem veikt ķirurģiskas operācijas, kuras citādi būtu grūti izdarīt ar atklātām metodēm. Tādējādi operācijas ir iespējams veikt ar augstāku precizitāti un tās ir saudzējošākas pacientam, kā rezultātā pacients ātrāk atveseļojas un tiek saglabāta augstāka dzīves kvalitāte.
Lietuvietis tikšanās laikā uzteica iepriekšējos gados sniegto valsts atbalstu, ieviešot valsts apmaksātu fokālterapiju priekšdziedzera ārstēšanā ar augstas intensitātes fokusētu ultraskaņu. Tas ir ļāvis palīdzēt pacientiem, kuri iepriekš jau ir saņēmuši staru terapiju, bet saskārušies ar slimības recidīvu. Pateicoties fokālterapijai šos pacientus ir iespējams ārstēt, un Latvija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kur šī terapija iedzīvotājiem ir valsts apmaksāta.
Vienlaikus profesora vērtējumā ir jāturpina attīstība un nākamais solis būtu robottehnoloģiju ieviešana Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. To ieviešana universitātes slimnīcās gada laikā ļautu nodrošināt operācijas ap 800 pacientiem.
Veselības ministrs atzina, ka robottehnoloģijas ķirurģijā Eiropas Savienības valstīs ienāk aizvien straujāk un tas ir likumsakarīgs medicīnas attīstības solis. Šī iemesla dēļ arī Latvijā tās būtu jāievieš klīniskajās universitātes slimnīcās. Ministrs ar profesoriem bija vienisprātis, ka robottehnoloģiju ieviešana ārstniecības procesā būtu iekļaujama jaunajā onkoloģijas attīstības plānā, pie kā šobrīd ir uzsākts darbs.
Ņemot vērā tehnoloģiju iegāžu un uzturēšanas izdevumu ievērojamās izmaksas, ir jāvērtē gan pieejamais Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums investīcijām veselības nozarē, gan sadarbības iespējas Lietuvas un Igaunijas klīnikām, pauda ministrs. Šo jautājumu plānots apspriest augsta līmeņa Baltijas valstu veselības nozares ekspertu darba grupā.