Drīza izaugsmes atjaunošanās rūpniecībā nav gaidāma, jo to ietekmē ekonomiskās aktivitātes vājums ārējās tirdzniecības partnervalstīs, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe skaidro, ka "izlaides kritums janvārī apstrādes rūpniecības saldenā ķīseļa podā ietriepa tik krietnu skābuma devu", ka nelielais februāra un marta uzlabojums vairs nejaudāja būtiski mainīt novērtējumu - apstrādes rūpniecībai gada pirmais ceturksnis ir bijis ar 2,7% kritumu salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto ceturksni.
Ekonomiste gan atzīst, ka par "debesmannu" arī līdzšinējo rūpniecības attīstību nosaukt varētu būt pārsteidzīgi, ņemot vērā daudzos izaicinājumus eksporta tirgos. Tomēr izlaides kāpumi pērnā gada izskaņā nozarei nudien izskatījušies iedvesmojoši, tāpat cerības uz spēcināšanos viesa rūpnieku noskaņojuma rādītāja uzlabošanās šī gada pirmajā ceturksnī. Aprīlī gan optimisms nedaudz noplacis.
Ekonomiskā aktivitāte ārējās tirdzniecības partnervalstīs saglabājas vāja, jo īpaši ar būvniecības izejmateriālu eksportu saistītajā segmentā, skaidro Puķe. Arī aprīļa kokrūpnieku, metāla konstrukciju un būvmateriālu ražotāju aptauju dati par pieprasījuma trūkumu kā galveno darbību ierobežojošo faktoru kopumā neuzrāda uzlabojumu, tā mazinot cerības uz drīzu izaugsmes atjaunošanos. Turklāt kokrūpnieku darbībā "sakulta kunkuļaina putra" saistībā ar Satversmes tiesas nesen pieņemto lēmumu, ar kuru atcelti noteikumu grozījumi, kas pieļāva mazāka caurmēra koku ciršanu.
"Grūti prognozēt, kā vēl izdosies atrisināt šo jautājumu, jo īpaši saistībā ar šajā periodā izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem, bet kādu laiku šīs putras strēbšana prasīs nozares spēkus," pauž Puķe.
Tomēr būvniecības segments nav ar visaugstāk novērtēto pieprasījuma trūkuma problēmu, nozaru vidū visdrūmāk situācija zīmējas poligrāfijas nozarē, tiesa, pēdējos ceturkšņos pieprasījuma problēma nedaudz atkāpusies, piebilst Latvijas Bankas ekonomiste.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka Latvijas rūpniecība martā noturēja pozitīvu dinamiku gada salīdzinājumā, kas atgriezās februārī pēc gandrīz nepārtrauktas nīkšanas mīnusu zonā kopš pat 2022.gada vidus. Apstrādes rūpniecībā marts bija daudz labāks par gada sākumu, bet pret iepriekšējo martu tā vēl saruka par 1%, janvārī attiecīgais rādītājs bija pat mīnus 6,9%.
Gada sākums kopumā izrādījās esam ceturksnis ar zemāko ražošanas apjomu apstrādes rūpniecības minikrīzes periodā, kas sākās brīdī, kad pārējā ekonomika tika atbrīvota no pulcēšanās ierobežojumu ietekmes, skaidro Strautiņš. Ekonomista ieskatā ir cerības uz labāku nākotni, taču tās piepildīsies pakāpeniski. Svarīgāko apakšnozaru noskaņojuma rādītāji rāda vai nu nelielu optimismu, vai pesimismu, bet rūpniecības noskaņojums kopumā ir pavisam nedaudz skumjāks par vidējo.
Situācija pasaules tirdzniecībā kopumā lēnām uzlabojas, informē Strautiņš. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka pasaules tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem šogad augs par 2,3% un nākamgad varētu augt par 3,3%, kamēr pērnā gada rādītājs bija tikai pieaugums par 1%. Mērot tirdzniecību tikai ar precēm, tā pērn pat samazinājās par 1,2%, vērtē Pasaules Tirdzniecības organizācija, bet šogad varētu augt par 2,6%. Straujš pavērsiens noticis tieši gada sākumā - februārī tirdzniecība ar precēm auga par 1,2% gada griezumā, pretstatā kritumam par 0,9% janvārī. Strautiņš uzskata, ka vēl ir kur augt, tipisks ātrums šajā gadsimtā bija aptuveni 4% gadā.
Taču Latvija joprojām atrodas pasaules nostūrī ar tam neparasti zemu ekonomisko temperatūru, atzīst ekonomists.
Jau ziņots, ka rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā martā, salīdzinot ar 2023.gada martu, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieaudzis par 0,7%.
Ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 3,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 25,8%.