Ja būtu brīvi līdzekļi, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju investētu nekustamajā īpašumā

© Dāvis Ūlands / F64

Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, 63% Latvijas iedzīvotāju izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Izvēloties no vairākām ieguldīšanas iespējām, investēt nekustamajā īpašumā izvēlētos 63% Latvijas iedzīvotāju, 78% Igaunijas un 74% Lietuvas, turklāt visās Baltijas valstīs šis ieguldījumu veids bija pārliecinoši populārākais.

Uzņēmumu akcijās un obligācijās brīvos līdzekļus labprāt ieguldītu 28% Latvijas iedzīvotāju, 32% Igaunijas un 26% Lietuvas. Latvijā šo investīciju veidu vīrieši izvēlētos biežāk nekā sievietes - 33% pret 24%. Zeltā un dārgmetālos ieguldīt izvēlētos 28% Latvijas iedzīvotāju, 36% Igaunijas un 15% Lietuvas. Arī šis investīciju veids Latvijā simpātiskāks šķiet vīriešiem - 34% pret 23%.

Aptaujā noskaidrots, ka 27% iedzīvotāju Latvijā brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt uzkrājumu veikšanai pensiju trešajā līmenī. Līdzīgās domās ir 23% respondentu Igaunijā, bet tikai 7% Lietuvā. Visaktīvāk par investīcijām pensiju trešajā līmenī domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pēc 50 gadu vecuma, liecina aptaujas dati.

Tikmēr uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā ieguldījumu veids krietni biežāk pieminēts Latvijā (21%), nevis Igaunijā (7%) vai Lietuvā (12%). Šo investīciju veidu biežāk izvēlētos sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Investēt mākslas darbos un gleznās izvēlētos 7% Latvijas iedzīvotāju, 13% Igaunijas un 8% Lietuvas. Šāda veida ieguldījumi biežāk simpātiski šķiet iedzīvotājiem 50 līdz 59 gadu vecumā. Savukārt dažādās vērtslietās, piemēram, pulksteņos vai rotaslietās ieguldītu 6% Latvijas, 7% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju.

Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais