Saeimas juristi bažījas par grozījumiem parādu piedziņas regulējumā - daļai cilvēku iztikai var palikt pārāk maza summa

© Unsplash

Jāvērtē, vai ar piedāvātajiem grozījumiem parādu piedziņas regulējumā tiešām tiks rasts samērīgs kompromiss starp parādnieka un kreditora interesēm, šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē sacīja parlamenta Juridiskā biroja pārstāve.

Šodien komisijas sēdē vairāk tika apskatītas divas grozījumu daļas Civilprocesa likumā, no kurām viena attiecas uz atvilkumu no minimālās algas un lielāku līdzekļu atstāšanas bērnu dēļ un otrā uz atvilkumu no lielāka atalgojuma.

Viens no TM priekšlikumiem paredz, ka, veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no minimālās algas un papildu par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - līdzekļi 15% no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50%.

Juridiskā biroja pārstāve norādīja uz aprēķiniem, kas liecina, ka daļai cilvēku iztikai var palikt pārāk maza summa.

Minot konkrētus aprēķinus par atlikušo naudu, Saeimas juristi pauž bažas par sociālā sloga uzlikšanu pašvaldību budžetam, jo šiem cilvēkiem būs jāprasa sociālā palīdzība. Tāpat pastāv risks, ka, piemēram, uzturlīdzekļu parādniekiem veidotos jauni parādi, jo nebūs naudas, ar ko nomaksāt tekošos maksājumus bērnu atbalstīšanai.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāves gan norādīja, ka jau pašlaik spēkā ir līdzīgs regulējums un ka parādniekiem paliktu vairāk līdzekļi no minimālās algas, nekā rēķina Juridiskais birojs. Sanāksmē iezīmējās, ka TM būs komisijai jānosūta uzskatāmi aprēķini, tajā skaitā, par parādnieku ienākumu atlikumu pēc ikmēneša atvilkuma.

TM priekšlikumi arī paredz, ka no summas, kas pārsniegs augstāk minēto apmēru, ieturējumus izdarīs mazākā - 30% - apmērā.

TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) uzsvēra, ka ilgstošās un plašās diskusijās tika sagatavots piedāvājums, lai nesodītu cilvēku, bet vienlaikus nodrošinot saprātīgu regulējumu, lai vairs nav motivācijas saņemt līdzekļus "aploksnēs".

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka šajā jomā vienmēr ir runa par kompromisu, lai gan parādi tiktu atdoti, gan parādnieks būtu motivēts atgriezties darba tirgū. Politiķis atzina, ka tas ir sarežģīts jautājums, cik procentus no ienākumiem obligāti jāatvelk.

Judins arī aktualizēja jautājumu, kā šie grozījumi nodrošinātu to, ka cilvēki, kuri pašlaik ir ēnu ekonomikā, izvēlētos uzrādīt savas patiesās, lielākas algas.

Piedāvātās izmaiņas plānots turpināt skatīt tālākā nākotnē līdz ar no TM gaidāmajiem aprēķiniem.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.