Baidoties no militāra konflikta, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši

© pexels.com

Kopš 2022. gada pavasara būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas droši, jo neizjūt tiešu militāru apdraudējumu Latvijai, vienlaikus mazinās arī iedzīvotāju neziņas un bezspēcības sajūta, liecina publiski pieejamais Valsts kancelejas pasūtītais pētījums.

Pētot iedzīvotāju viedokli par militāra kara draudiem, trešdaļa jeb 34,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem ir norādījuši, ka jūtas droši, jo Latviju sargā dalība NATO aliansē. Savukārt aptuveni piektā daļa jeb 22% iedzīvotāju šogad norādījuši, ka jūtas droši, jo Latvija iegulda aizsardzībā un drošībā. Vienlaikus sajūta par militāro apdraudējumu pieaug. Pētījumā norādīts, ka 2022. gada pavasara periodā 39,2% aptaujāto piekrita tam, ka jūtas droši, jo Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, taču šī gada martā šim apgalvojumam piekrita vairs tikai 32,8% respondentu.

Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina teiktajam, ka viņam nav plānu iebrukt Latvijā, tic 16,9% iedzīvotāju, tikmēr 14,5% apsver iespējas pārcelties uz dzīvi citā valstī, jo baidās no Krievijas draudiem Latvijai.

Mazāk nekā piektā daļa jeb 14,5% piekrīt tam, ka karš starp Krieviju un NATO tuvāko gadu laikā ir neizbēgams, savukārt desmitā daļa jeb 11,5% iedzīvotāju piekrīt tam, ka Krievijas uzbrukums kādai no Baltijas valstīm tuvāko gadu laikā ir neizbēgams.

Aptaujā iegūti dati arī par iedzīvotāju sajūtām saistībā ar karu Ukrainā. "Kantar" norāda, ka kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma ir pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi, tādēļ to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojuši dažādas nepatīkamas sajūtas, salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu 2022. gada martā, īsi pēc kara sākuma, ir būtiski krities. Vienīgā sajūta, kas ir būtiski pieaugusi, salīdzinot ar 2022. gada pavasari, ir vienaldzība, kuru pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojis katrs septītais iedzīvotājs. Rādītājs pieaudzis no 10% līdz 13,2%.

Taču vairāki rādītāji ir arī būtiski kritušies. Puse jeb 51,5% no martā aptaujātajiem respondentiem norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojuši bailes par savu, ģimenes un valsts nākotni, 42,4% - piedzīvojuši neparedzamības un neziņas sajūtu, 42% - nogurumu (jauna sajūta), bet 39,9% - bezspēcības sajūtu. Pirms diviem gadiem visi šie rādītāji bija būtiski augstāki. 2022. gada pavasarī bailes par nākotni bija 63,5%, neziņas sajūta - 61,6%, bet bezspēcības sajūta - 59,1%.

Trešā daļa (33-34,1%) iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā piedzīvoja riebumu, dusmas, vilšanos un skumjas. Iepriekš riebumu izjuta 51,5%, dusmas - 46%, vilšanos 44,2% un skumjas - 56,5%.

Saskaņā ar aptaujas datiem, mazinās arī iedzīvotāju bailes. Ceturtā daļa jeb 27,3% iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā piedzīvoja bailes no kodolkara, savukārt piektā daļa jeb 21,1% - bailes no ārvalstu karaspēka iebrukuma Latvijā. Iepriekš bailes no kodolkara izjuta 48,1%, bet bailes no ārvalstu karaspēka iebrukuma - 46%. Tomēr, tāpat kā 2022. gada pavasarī, salīdzinoši biežāk šīs bailes ir piedzīvojuši gados jaunāki iedzīvotāji - 18-34 gadus veci iedzīvotāji, skolēni, studenti, kā arī latvieši. Pastāvīgu trauksmi un nespēju kontrolēt satraukumu izjūt 20% aptaujāto.

Lūgti paust viedokli par dažādu dienu atzīmēšanu, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk (80,5%) piekrīt tam, ka Latvijā būtu īpaši atzīmējama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā un Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā (56,2%). Vienlaikus būtiski ir pieaudzis atbalsts tam, ka Latvijā ir jāsvin Eiropas diena 9. maijā un Nacisma sagrāves diena 8. maijā. Atbalsts Eiropas dienas svinībām gada laikā pieaudzis par 5,3 procentpunktiem - no 48,5% līdz 53,8%, bet atbalsts Nacisma sagrāves dienas 8. maijā svinībām pieaudzis par 8,5 procentpunktiem - no 42,6% uz 51,1%.

Papildus iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā būtu īpaši atzīmējama 20. gadadiena kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 1. maijā (43,8%), Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā (41,3%), 20. gadadiena kopš Latvijas iestāšanās NATO 29. martā (37,4%), kā arī 75. gadadiena kopš NATO izveidošanas 4. aprīlī (27,0%).

Pētījuma autori norāda, ka jautājumā par dažādu dienu atzīmēšanu iedzīvotāju viedokļos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, biežāk nekā iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, uzskata, ka būtu īpaši jāatzīmē Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā, 20. gadadiena kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 1. maijā, 20. gadadiena kopš Latvijas iestāšanās NATO 29. martā, kā arī 75. gadadiena kopš NATO izveidošanas 4. aprīlī.

Savukārt iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē biežāk piekrīt tam, ka būtu īpaši jāatzīmē Nacisma sagrāves diena 8. maijā un Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā. Līdzīgi kā 2023. gada pavasara pētījumā, vislielākās atšķirības vērojamas viedoklī par Uzvaras dienas pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā atzīmēšanu: no iedzīvotājiem ar latviešu sarunvalodu ģimenē šo dienu kā īpaši atzīmējamu atzina 22%, bet no krievvalodīgajiem - 73%.

Lai beigtos karš Ukrainā, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji pilnībā atbalsta vai drīzāk atbalsta apgalvojumu, ka rietumvalstīm ir jādara vairāk, lai palīdzētu Ukrainai. Iedzīvotāji uzskata, ka rietumvalstīm ir jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju (56,3%), rietumvalstīm jāapgādā Ukraina ar visu tai nepieciešamo bruņojumu, lai tā padzītu Krievijas spēkus (56,2%), rietumvalstīm ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju (53,1%), Latvijai ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju (50,9%). Aptuveni puse jeb 51,9% respondentu uzskata, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem. Salīdzinoši retāk iedzīvotāji piekrīt tam, ka rietumvalstīm ir jāsūta savs karaspēks uz Ukrainu (24%), kā arī tam, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām, tostarp Krimas (21,7%).

Arī jautājumā par rīcību, lai Ukrainā beigtos karš, iedzīvotāju viedokļos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, biežāk nekā iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, uzskata, ka rietumvalstīm ir jādara vairāk. Savukārt krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk piekrīt tam, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem, kā arī tam, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām.

Vislielākās atšķirības vērojamas viedoklī par to, ka rietumvalstīm būtu jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju. No iedzīvotājiem ar latviešu sarunvalodu ģimenē stingrāku sankciju pret Krieviju noteikšanu atbalsta 81%, bet no krievvalodīgajiem - 18%.

Salīdzinot ar 2023. gada novembrī veikto pētījumu, par 8,1 procentpunktu pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas norādījuši, ka atbalsta Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā. Pērn tie bija 52%, bet šogad 60,1%. Nedaudz mazāk nekā puse jeb 46,5% iedzīvotāju atbalsta Ukrainas uzņemšanu ES, kā arī Ukrainas uzņemšanu NATO. Tomēr, salīdzinot ar 2023. gada novembra pētījumu, iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbalsta Ukrainas uzņemšanu NATO, ir būtiski krities, jo pērn to atbalstīja 51,5% iedzīvotāju.

Lielākā daļa jeb 63,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā 18-75 gadi ir norādījuši, ka grib, lai Ukraina uzvar Krieviju karā, bet 47,7% respondentu piekrīt tam, ka Ukraina var uzvarēt Krieviju. Vairāk nekā puse jeb 56,3% iedzīvotāju ir norādījuši, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju, kā arī uzskata, ka, palīdzot Ukrainai, mēs sargājam no kara Eiropas Savienību (54,6%) un Latviju (53,6%). Šie apgalvojumi aptaujā ir jauni un nav salīdzināmi ar iepriekš veikto pētījumu.

Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā uzticas 47,5%, Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā uzticas 47,4%, bet rietumvalstu mediju informācijai uzticas 43%. Aptuveni desmitā daļa jeb 8,4% iedzīvotāju ir norādījuši, ka uzticas Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā.

Nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 44,7% iedzīvotāju atzīst, ka ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā, bet 43% negrib par to neko zināt.

Pētījums norisinājās šogad, no 13. līdz 15. martam, un to veica SIA "Kantar". Aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums Valsts kancelejai izmaksājis 3110 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Latvijā

Lai līdzsvarotu izglītojamo mācību slodzi profesionālās ievirzes izglītības programmās ar vispārējās izglītības programmām, Kultūras ministrija (KM) rosina samazināt par 315 stundām maksimālo profesionālās ievirzes izglītības programmas obligātā satura apjomu, kas, kā plānots, neietekmēs izglītības programmas stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais