Slakteris: Šobrīd redzams, ka politikā gatavi darboties drīzāk bezdarbnieki, nevis uzņēmēji

© Ekrānuzņēmums / TV24

“Man ir konkrēts redzējums, kādēļ mēs atpaliekam (no kaimiņvalstīm), tur ir ļoti liela sistēmiska problēma, arī politiska, šī vārda plašākā nozīmē. Valstī mums ir pārmērīgi uzaugušas visādas regulācijas, birokrātīja”, savu redzējumu par notiekošo TV24 raidījumā "Preses klubs" ar viedokli dalās bijušais politiķis Atis Slakteris.

Šīs pārregulācijas cēloņi meklējami saukļos par korupcijas un oligarhu apkarošanu, ar kuriem uz politiskās skatuves uznāca “Jaunais laiks”, bet tas, kas vērojams šobrīd, ir diezgan liels ārprāts - Valmieras un Valkas mērus vaino korupcijā, jo viņi centušies nodrošināt, lai uz viņu vadītajām pilsētām nāktu uzņēmēji, klāsta Slakteris.

“Ir tik dažādas uzraugošās institūcijas - prokuratūras, knābi, valsts kontroles, lai neapvainojās kāda, ko nepieminēju. Demokrātiskās valstīs parasti lielākās bažas ir, lai politiskā vara nevar pa tiešo ietekmēt šīs uzraugošās institūcijas. Pie mums viss ir aizgājis ačgārni un otrādi”, vērtē bijušais politiķis.

Pārregulācija un birokrātija ir tik visaptveroša, ka nevar pat īsti paspert ne soli. Ja šādi noteikumi, kā šobrīd, būtu bijuši jau agrāk, visticamāk Slakteris nebūtu devies politikā. Šobrīd redzams, ka politikā gatavi darboties drīzāk bezdarbnieki, nevis uzņēmēji, kam jābaidās zaudēt savu biznesu, rezumē Slakteris.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais