Latvija atsaka patvērumu Krievijas pilsonim, kuram it kā draudot nosūtīšana karošanai uz Ukrainu

Latvija atteikusi patvērumu savulaik slepenā raķešu karaspēka objektā dienējošam Krievijas pilsonim, kuram it kā draudot nosūtīšana karošanai uz Ukrainu.

Kā liecina publiski pieejamais 29.aprīļa Administratīvās rajona tiesas spriedums, Krievijas pilsonis 2022.gada septembrī vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Vīrietis neatzīstot Krievijā pastāvošo režīmu un neatbalsta Krievijas karadarbību Ukrainas teritorijā. Viņš arī sociālajā tīklā "Facebook" ir ievietojis ierakstus un komentārus, kas nosoda karadarbību Ukrainas teritorijā un Krievijas prezidenta rīcību.

Tāpat viņš nevēlas tikt iesaistīts karadarbībā Ukrainā, kur būtu spiests nogalināt nevainīgus cilvēkus, it sevišķi ukraiņus, turklāt pašam vīrietim ir ukraiņu saknes.

2018.gadā vīrietis, pamatojoties uz savu vecvecāku pilsonību, iesniedza pieprasījumu par Ukrainas pilsonības iegūšanu, tomēr šī procedūra bijusi pārāk komplicēta, un Ukrainas pilsonību viņam tā arī nav izdevies iegūt.

Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu vīrietim atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu.

Krievijas pilsonis vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kurā argumentēja, ka

ir iekļauts militārajā rezervē, līdz ar to viņam tiks uzlikts pienākums karot. Krievijas varas iestādes jau ir centušās identificēt pieteicēju kā personu, kura nepieciešamības gadījumā dosies karot.

Tāpat viņa atrašanās NATO dalībvalstī rada viņam papildus draudus tikt vajātam Krievijā. Pieteicējs savulaik dienēja slepenā un Krievijai svarīgā militārajā objektā, kas ir atbildīgs par valsts kodolieroču politiku un kodolbruņojuma nodrošināšanu.

Vīrietis tiesā apgalvoja, ka viņam piešķirta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, kā rezultātā noteiktā laika periodā viņam bija aizliegta izbraukšana no Krievijas. Atgriežoties Krievijā, viņš tiks uzskatīts par valsts noziedznieku, jo viņš mēģinājis iegūt patvērumu NATO dalībvalstī.

Tiesa spriedumā konstatēja, ka saskaņā ar personiskajā intervijā pausto pieteicējs no 2002. līdz 2004. gadam esot dienējis raķešu karaspēkā, apsardzes bataljonā.

Pieteicējs bija vada priekšnieka vietnieks un kādu laiku pildīja arī rotas komandiera vietnieka pienākumus.

Tiesa ņēma vērā minētos pieteicēja izklāstītos apstākļus, tomēr vienlaikus tiesai nebija objektīvā pamata atzīt, ka lietas materiāli norādītu uz Krievijas varas iestāžu centieniem viņu piespiedu kārtā mobilizēt un nosūtīt karot Ukrainā.

Pieteicējs, kurš obligātajā dienestā dienējis vairāk nekā pirms 20 gadiem, un kura vecums ir 43 gadi, nav uzskatāms par prioritāru armijā iesaucamo personu. Ņemot vērā pieteicēja iepriekšējo pieredzi obligātajā dienestā, nevar izslēgt iespēju, ka pieteicējs kaut kad nākotnē potenciāli varētu tikt iesaukts Krievijas militārajā dienestā, taču sprieduma sastādīšanas brīdī tiesa šos draudus atzīst par hipotētiskiem.

Tiesa atzina, ka PMLP pārsūdzētajā lēmumā pamatoti norādīja, ka pieteicējs nav uzskatāms par tādu personu, kuras politiskie uzskati vai darbība varētu būt par pamatu viņa iespējamai politiskai vajāšanai Krievijā. Tāpat pieteicējs nav bijis politiski aktīvs, nav publiski izteicis vai publicējis savu politisko nostāju.

Ņemot vērā minēto tiesa noraidīja vīrieša pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.