Premjere 4.maija svētkos aicina priecāties un svinēt

© MN

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā aicina priecāties un svinēt, kā arī pateicas visiem, kuri bijuši drosmīgi savos lēmumos, aizstāvējuši Latvijas intereses, nesuši upurus par Latviju, tās neatkarību un nākotni.

Premjere atgādina, ka pirms 34 gadiem Augstākās Padomes pieņemtā deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" Latvijas tautai pavēra iespēju atkal pilntiesīgi lemt par savu nākotni. "Šis lēmums ļāva atgūt mūsu lielāko svētumu - neatkarīgu valsti. Tas apliecināja mūsu sabiedrības nepārprotamo vēlmi dzīvot brīvībā. Tā bija kopīga uzvara," norāda Siliņa.

Viņa uzsver, ka šodien mēs esam brīvi cilvēki brīvā valstī, un ir labi to apzināties un pateikt skaļi. "Brīvība ir mums visapkārt - parkos, mājās, skolās, pilsētās, ciemos un laukos," norāda valdības vadītāja, piebilstot, ka neatkarīgā Latvijā ir daudz vieglāk būt brīviem arī iekšēji, ļaujot brīvībai piepildīt mūsu sirdis un prātus.

Brīvība sniedz spēku un drosmi, ko izmantot, lai mēs visi kopā sargātu un attīstītu Latviju ar tās brīnišķīgajiem cilvēkiem, skaisto dabu un mūžīgajām tautas radītajām vērtībām, tāpēc pirms 20 gadiem varējām sasniegt mērķi kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, un tāpēc šodien atbalstām Ukrainas tautu, kurā redzam sevi, savus sapņus un cerības, pauž premjere.

"Brīvība sniedz arī laimi, vieglumu un cilvēcīgu prieku. Tāpēc šodien priecāsimies un svinēsim. Godināsim pašu dārgāko, kas mums ir. Mums ir sava valsts. Mums ir brīva valsts," uzsver Siliņa.

Sava apsveikuma noslēgumā viņa pateicas visiem, kuri bijuši drosmīgi savos lēmumos, aizstāvējuši Latvijas intereses, nesuši upurus par Latviju, tās neatkarību un nākotni. Ministru prezidente sirsnīgi sveic iedzīvotājus Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā un novēl saules mūžu Latvijai.

Latvijā

Latvijā veiktā pāreja uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā nepārkāpj Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un nediskriminē krievus, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), skatot lietu "Djeri un citi pret Latviju".

Svarīgākais