Rinkēvičs pauž bažas par pēdējā laika notikumiem Gruzijā
Sarunu process par Ukrainas un Moldovas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) būs ārkārtīgi sarežģīts, bet ir "diezgan reāli" to sākt jau šī gada jūnijā, kā to kopīgajā paziņojumā aicinājuši Baltijas valstu prezidenti, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš atgādināja, ka arī sarunās par Latvijas iestāšanos ES bija jomas, kurās diskusijas tika atvērtas un slēgtas ātri, un bija arī jomas, kurās gāja ļoti grūti.
Attiecībā uz Ukrainu Rinkēvičs atzīmēja, ka tās pievienošanās ES varētu nozīmēt samērā būtiskas izmaiņas bloka ekonomikā, tajā skaitā lauksaimniecībā. Viņaprāt, sarežģīti varētu būt arī jautājumi par vides aizsardzības prasībām un valsts aparāta reformēšanu.
"Dalība ES nozīmē arī diezgan daudz pienākumu, un valstī, kura šobrīd ir karā, vēl īstenot reformu procesus vai pārveides procesus neapšaubāmi nav tik vienkārši. Līdz ar to es domāju, ka jā, mums ir jādod jūnijā tas pozitīvais signāls Ukrainai un Moldovai, ka mēs sākam sarunas. Jā, mums jāsāk runāt par konkrētām lietām, bet mums ir jārēķinās ar to, ka tas process nebūs vienkāršs, jo būs ļoti daudz strīdu kaut vai, piemēram, par lauksaimniecību," sacīja Valsts prezidents.
Vienlaikus viņš pauda bažas par pēdējā laika notikumiem Gruzijā saistībā ar tās parlamenta otrajā lasījumā atbalstīto likumu par "ārvalstu aģentiem", kas izraisījis masveidīgus sabiedrības protestus.
"Sapnis par ES, daudzas lietas tiek darītas, un tad pēkšņi likuma pieņemšana, kas ļoti atgādina Krievijas likumus - tie paši ārvalstu aģenti, nevēlēšanās runāt ar cilvēkiem. Pat ja varbūt tas ir mazākums un tā ir opozīcija, apspiest šos protestus tik brutālā veidā, [tas] Gruziju manā izpratnē šobrīd attālina no sarunu sākšanas [par pievienošanos ES]," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka viņam grūti iedomāties, kā varētu piekrist uzņemt ES valsti, kurā ir tik nopietnas problēmas ar likuma varu un demokrātiju.
Rinkēvičs pauda cerību, ka Gruzijas valdība saņemsies, jo esot redzams, ka tās tauta grib pievienoties ES. Pretējā gadījumā ES nevajadzētu turpināt diskusijas par Gruzijas uzņemšanu ES, uzskata Latvijas pirmā persona. "Kandidātvalsts statuss Gruzijai pagājušogad lielā mērā tika piešķirts avansā. Šobrīd mēs redzam, ka šis avanss netiek nosacīti apmaksāts ar darbiem," skaidroja Rinkēvičs.
Kā ziņots, Gruzijas parlaments otrajā lasījumā atbalstījis likuma pieņemšanu, kas paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties ES.
Kopš aprīļa sākuma Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret minēto likumprojektu un valdības rīcību, bet policija ar fizisku spēku tos cenšas apspiest. Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās, tomēr valdošajai partijai tomēr ir pietiekami daudz deputātu parlamentā, lai pārvarētu prezidentes veto.
LETA jau ziņoja, ka 1.maijā, svinot 20.gadadienu kopš iestāšanās ES, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti publiskā paziņojumā aicinājuši rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu, un sākt pievienošanās sarunas ES 2024.gada jūnijā.