Valsts prezidenta kancelejas vadītāja no bijušā dzīvesbiedra, Saeimas deputāta saņēmusi vairākus desmitus tūkstošus eiro

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire pērn no bijušā dzīvesbiedra, Saeimas deputāta, bijušā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) saņēmusi ap 31 000 eiro, no kuriem 5960 eiro veido uzturlīdzekļi, liecina viņas amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Kopīpašumā viņai pieder nekustamais īpašums Rojas pagastā, savukārt lietošanā ir dzīvoklis Rīgā. Valsts prezidenta kancelejas vadītājai pieder 2019.gada automašīna "Mazda CX-5".

Pērn Reires kopējie ienākumi sasniedza 145 392 eiro. Savukārt 2022.gadā viņas ienākumi bija 57 507 eiro. Pagājušajā gadā algā no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Reire saņēma 5357 eiro, no Valsts prezidenta kancelejas - 47 226 eiro, bet no Ārlietu ministrijas (ĀM) - 52 735 eiro.

Kā citus ienākumus Valsts prezidenta kancelejas vadītāja deklarējusi 150 eiro no RSA, 1650 eiro no SIA "Rīgas Juridiskā augstskola". Honorārā no itāliešu fonda "Fondazione Cariplo" saņemti 714 eiro, no uzņēmuma "Ramboll Management Consulting" saņemti 3300 eiro, savukārt biedrība "Starptautisko pētījumu centrs" izmaksājusi Reirei honorāru 3000 eiro apmērā. Vēl viņa saņēma 300 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

Pērn Reire bija ĀM parlamentārā sekretāre, tad kļuva par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju. Viņa bijusi arī vieslektore un docente RSU, vieslektore SIA "Rīgas Juridiskā augstskola", viņai bijis noslēgts autorlīgums ar fondu "Fondazione Cariplo" Milānā, Itālijā, un "Ramboll Management Consulting", Kopenhāgenā. Tāpat Reire bija valdes locekle biedrībā "Sievietes drošībai", kā arī valdes priekšsēdētāja "Starptautisko pētījumu centrā".

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais