Šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.-2028.gadam, ko otrdien atbalstīja valdībā.
FM informē, ka 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no IKP robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi.
Vienlaikus strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs, min FM, atzīmējot, ka investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas - gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai.
Atbilstoši 2024.gada februāra prognozei Latvijas IKP 2024.gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. IKP pieauguma prognoze 2024.gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025.gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026.gadā veidojot 2,5% un līdz 2028.gadam palēninoties līdz 2,3%.
Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizēto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024.gadam ir samazināta līdz 1,6%.
Iepriekš 2023.gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM 2024.gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā līdz 2028.gadam tika prognozēta inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Pēc strauja deficīta samazināšanās posma, kad laikā no 2021. līdz 2023.gadam vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši "Eurostat" aprīļa beigās publicētajiem datiem samazinājās no 7,2% no IKP līdz 2,2% no IKP, 2024.gadā deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no IKP apmēru, pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai.
Scenārijā pie nemainīgas politikas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025.gadā tiek prognozēts 2,7% no IKP, 2026.gadā - 2,2% no IKP, 2027.gadā - 2% no IKP un 2028.gadā - 1,7% no IKP. Vājākas izaugsmes un inflācijas diktētā ieņēmumu dinamika, algu pieaugums publiskajā sektorā, veselības izdevumu pieaugums un nepieciešamība strauji un būtiski palielināt izdevumus iekšējai un ārējai drošībai ir atstājusi ietekmi uz deficītu.
FM atzīmē, ka 2024.gada deficīta līmenis nav pārsteigums, jo deficīts 2,8% no IKP apmērā jau tika plānots, izstrādājot 2024.gada budžetu.