Saeimas komisija pārdomā un atbalsta samazināt slieksni kriminālatbildībai par partiju nelikumīgu finansēšanu

© Dmitrijs Suļžics / F64

Saeimas Juridiskā komisija šodien konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) iesniegtos ierosinājumus grozījumiem Krimināllikumā, kas paredzētu līdz desmit minimālajām mēnešalgām samazināt slieksni partiju nelikumīgā finansējuma apmēram, no kura iestājas kriminālatbildība.

Iepriekš sēdē pirms nedēļas šajā jautājumā lielākā daļa Juridiskās komisijas deputātu balsoja pret vai arī atturējās.

Savukārt šodien vairāki parlamentārieši akcentēja, ka pie sabiedrības zemās uzticēšanās partijām un politiķiem ir nepieciešams virzīties uz šādu izmaiņu veikšanu.

Reizē no atsevišķiem deputātiem tika pausta neizpratne, vai ir atbilstoši komisijā atkāroti skatīt šādu iepriekš deputātu neatbalstītu ideju, un vai nākotnē arī tiks piekopta šāda prakse.

Kā ziņots, komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) jau iepriekš pauda atbalstu šiem grozījumiem attiecībā uz nelikumīgajiem ziedojumiem partijai, tomēr pirms nedēļas vairākuma atbalsts komisijā vēl netika saņemts.

Politiķis aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc pagājušās nedēļas sēdes atkārtoti apvaicājies kolēģiem, un deputātu vairākums uzskata, ka jāatgriežas pie jautājuma par kriminālatbildības pastiprināšanu par nelikumīgu finansējumu.

Vairāki parlamentārieši iepriekš balsojumā atturējušies, jo viņiem bija vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar piedāvājumu un konsultētos ar frakcijas biedriem, skaidroja Judins.

Jautājums par šiem grozījumiem iepriekš ticis aktualizēts arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", tāpat nepieciešamību pieņemt šos grozījumus uzsvērusi arī "Providus" vadītāja, priekšvēlēšanu regulējuma eksperte Iveta Kažoka.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskajā komisijā sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda viedokli, ka kriminālatbildībai par nelikumīgu finansējumu partijām jāiestājas jau no pirmā centa, jo neviens nelikumīgi iegūts cents nav jāizmanto iekļūšanai Saeimā. Vairāk šeit.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais