Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu par viltota Covid-19 vakcinācijas sertifikāta iegādi Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 17.jūnijā plkst.14, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Prokuratūra, neatklājot apsūdzētā vārdu, iepriekš informēja, ka vīrietim apsūdzības celtas par prettiesiska labuma nodošanu personai, lai, neveicot vakcināciju, saņemtu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, un par šī sertifikāta izmantošanu.
Apsūdzētā persona ar starpnieku nodeva 400 eiro kādai citai personai, kuras pilnvarās bija veikt valsts apmaksātu vakcināciju un vakcinācijas fakta dokumentēšanu, lai tā veiktu darbības, kuru rezultātā e-veselības sistēmā varētu iegūt digitālo Covid-19 sertifikātu par veiktu vakcināciju.
Rezultātā e-veselības sistēmā tika ievadīta nepatiesa informācija par to, ka apsūdzētā persona it kā ir vakcinēta pret Covid-19. Apsūdzētā persona, apzinoties, ka vakcinācijas sertifikāts ir viltots, izmantoja to un brīvi pārvietojās Covid-19 infekcijas laikā.
Rīgas pilsētas tiesā atrodas vēl viena lieta pret Rimsēviču. Lieta saistīta par centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu, kurā kopā ar Rimšēviču uz apsūdzēto sola sēdies uzņēmējs Uģis Tabors.
LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Rimšēviča krimināllietā par viltota Covid-19 vakcinācijas sertifikāta iegādi iesaistīta arī mediķe, skolotājs-kovidskeptiķis un nu jau mirusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Rimšēvičs savu vainu neatzīst un apgalvo, ka ir vakcinējies. To, pēc viņa aizstāvības vārdiem, apliecinot analīzes, kas rādot, ka Rimšēvičam esot antivielas gan pēc Covid-19 pārslimošanas, gan pēc vakcinācijas.
Lieta izdalīta no apjomīgāka procesa, kurā bija iesaistīta sertifikātu tirgotāju grupa - ārsta palīdze, viņas paziņu ģimene un vairāki šāda pakalpojuma saņēmēji. Saskaņā ar apsūdzību, kādā Ziepniekkalna doktorātā no Rimšēviča nākusī nauda vai tās daļa nodota medicīnas darbiniecei, kura "E-veselībā" ievadīja Rimšēviča personas datus un atzīmēja, ka viņš ir saņēmis Covid-19 vakcīnu, lai gan pats Rimšēvičs tur pēc vakcīnas ieradies nebija.
"E-veselībā" Rimšēviča personas datus ievadījusi doktorātā "Ziepniekkalns" par ārsta palīdzi tolaik strādājusī Inese Pugaceviča. Rimšēviča datus un naudu atnesis viņas paziņa Kaspars Pundiņš, kurš lietā ir liecinieks. Šīs abas personas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu jau ir notiesātas ar nosacītu brīvības atņemšanu lietā, kurā Rimšēviča sertifikāts ir viena no epizodēm.
Saskaņā ar spēkā jau esošo spriedumu, sameklēt mediķi, kurš piekristu būt nozieguma tiešais izdarītājs, Pundiņam lūgusi viņa māte, ilggadēja Carnikavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sanita Pundiņa. Spriedumā minēts, ka tieši viņa, mantkārīgu motīvu vadīta, 2021.gada vasarā esot nolēmusi organizēt šo shēmu. Process daļā pret šo sievieti ir izbeigts, jo 2021.gada septembrī viņa nomira.
Liecināt uz tiesu bijis izsaukts arī Pundiņas bijušais dzīvesbiedrs Ilmārs Jargans, kurš esot bija tas, kurš Pundiņiem piegādājis "klientus", proti, to naudu un personas datus. Arī Jarganam divās instancēs ir piespriests divu gadu nosacīts cietumsods, taču spriedums vēl nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā.
Jargans savulaik bijis "Aizkraukles bankas" preses sekretārs, tagad ir skolotājs un pasniedzējs, piedalījies arī pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, tostarp pirms gada bijis kandidāts Aināra Šlesera vadītās "Latvija pirmajā vietā" sarakstā.
Jargans nenoliedz, ka piedalījies prettiesiskās darbībās kā starpnieks, tomēr mērķis esot bijis nevis iedzīvoties, bet gan novērst, Jargana skatījumā, "lielāku ļaunumu un netaisnību" - vajadzību vakcinēties pret Covid-19. Lai gan no Pundiņa un Pugacevičas sprieduma izriet, ka no Rimšēviča naudu par sertifikātu paņēmis tieši Jargans, viņš to apstiprināt izvairījies. Viņš gan apstiprinājis, ka Rimšēviču pazīst, taču abi ļoti ilgi neesot tikušies.