Jebkurš nākotnes veselības aprūpes finansēšanas modelis nebūs perfekts, taču tas garantēs iespēju efektīvāk sekot līdzi tam, kā tiek tērēti līdzekļi, veselības finansēšanai veltītajā konferencē "Ilgtspējīgi ieguldījumi - prognozējami rezultāti" aģentūrai LETA sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņš atzina, ka arī citām Baltijas valstīm nav pārliecības, ka, piemēram, fiksējot konkrētu procentu no sociālā nodokļa, tas sniegs labākas veselības aprūpes finansēšanas iespējas nākotnē. Tomēr tas garantē iespēju efektīvāk sekot līdzi tam, kā tiek tērēti līdzekļi, pievēršot uzmanību katram eiro, kas tiek samaksāts par ārstniecības pakalpojumu.
"Mums nav vadlīniju. Šobrīd, piemēram, uz izmeklējumiem tiek sūtīts par 30% vairāk pacientu nekā vidēji OECD, kas nozīmē, ka mums ir daudz nevajadzīgu procedūru, kurām lieki iztērēti līdzekļi. Tomēr tas nenozīmē, ka [veselības aprūpei] nevajag lielāku finansējumu. Lai tuvotos Lietuvas līmenim, mums ir vajadzīgi ap 400 miljoniem eiro, bet Igaunijas līmenim - vairāk nekā 700 miljoni eiro. To līdzekļu tik un tā trūkst, un es nevaru apsolīt ideālu reformu. No sākuma vajag investēt naudu reformā, ko var izmantot, piemēram, lai paplašinātu kompensējamo zāļu sarakstu, kam nepieciešami vismaz 100 vai 120 miljoni eiro," uzskata Abu Meri.
Viņš norādīja, ka vadlīnijas ārstēšanā eksistē daudzās valstīs, īpaši tajās, kurās ir apdrošināšanas sistēma, jo ārsts nevar sūtīt pacientu uz kādu konkrētu izmeklējumu, ja nav vadlīniju. Abu Meri minēja, ka Džona Hopkinsa slimnīcai ASV ir vairāk nekā 200 vadlīnijas, un Covid-19 laikā tās regulāri tika atjaunotas. Viņaprāt, arī Latvijai būtu jāvirzās uz kaut ko līdzīgu. Šobrīd valstī gan vadlīniju nav, taču turpinās darbs pie metodisko centru izveides, no kuriem pieci vai seši darbu sāks jau šogad. Drīzumā ziņojumu par centru izveidi plānots virzīt skatīšanai Ministru kabinetā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) konferences laikā uzsvēra, ka veselības aprūpes finansēšanas uzlabošanu jāskata kolektīvi, nevis individuāli, tādā veidā saprotot kur un kā varētu veikt izmaiņas. Viņa vērtējumā būtu jāpievērš uzmanība datiem, gūstot pārliecību, ka tie aptver visas valstis un satur visu pacientu vēsturi. Tāpat būtiski izstrādāt un izanalizēt skaidrus algoritmus jebkurai slimībai. Visefektīvākais tos būtu uzraudzīt katru gadu, pēc kā attiecīgi veselības apdrošināšanai sistēmai būtu jāsaprot, kā kompensēt veselības drošību, uzsvēra finanšu ministrs. Tas attiecīgi nozīmē darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu un reaģētu uz akūtiem draudiem, kas var apdraudēt cilvēku veselību.
"Labās ziņas ir tādas, ka mums apkārt ir daudz draugu, kuri ir gatavi palīdzēt un atbalstīt, pievienoties komandai, līdz ar to mums nav jākaunas jautāt pēc palīdzības. OECD un igauņi sniedz ieteikumus, kā veidot augsta līmeņa apdrošināšanas sistēmu, un tur ir daudz lietu, par kurām jādomā. Domāju, ka tās ir fundamentālas izmaiņas, kā sasniegt vai mainīt šo sistēmu," sacīja Ašeradens.
Savukārt OECD Ekonomikas departamenta vecākais ekonomists Roberts Grundke uzsvēra, ka viena daļa no veselības aprūpes sistēmas uzlabošanas darbiem ir ieguldījumi datu bāzēs un programmatūrā. Tās ir sarunas par investīcijām ēkās, iekārtās, mākslīgā intelekta produktos. Šobrīd, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā galveno veselības aprūpes datu kopu pārklājums ir diezgan liels, taču vēl ir kur strādāt. Pretēja situācija esot novērojama Vācijā, kas saistīta ar problēmām ar datu drošību.
Papildu, viņaprāt, aktuāls politikas līmeņa jautājums ir algu palielināšana ārstniecības personām, ņemot vērā darbaspēka trūkumu veselības aprūpē. Eksperts norādīja, ka darbaspēka trūkums saistīts ne tikai ar algām, bet arī stundu skaitu un maiņām, kas šiem cilvēkiem jāstrādā. Arī tam ir svarīgi pievērst uzmanību.