Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER), aiz kuras stāv Vladimiram Putinam pietuvināti Krievijas oligarhi, no Eiropas fondu naudas saņēmusi 1,25 miljonus eiro. Pēdējā izmaksa veikta šogad martā, un šos maksājumus atgūt vairs nebūs iespējams, ziņo raidījums "de facto".
Turklāt uzņēmums vēl pretendē arī uz finansējumu no Atveseļošanās fonda projekta, kurā iesaistīts pusgadu pēc kara sākuma, kad jau bija publiski iztirzātas arī tā īpašnieku saites ar Kremli, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Ar Kremli cieši saistītie Andrejs Bokarevs un Iskanders Makhmudovs ir biežāk minētie aiz RER stāvošie Krievijas oligarhi. Taču caur uzņēmumu ķēdēm galā ir arī citi viņu Krievijas biznesa partneri - Dmitrijs Komissarovs un Kirils Lipa.
Pēdējais kā “Transmashholding” ģenerāldirektors vēl pērn augustā pie viena galda atskaitījās Vladimiram Putinam par to, kā veicas biznesā, cita starpā atzīmējot, ka kopumā zaudējumu “jaunajā situācijā” neesot.
Piemēram, viņš Putinam stāstīja, kā joprojām sadarbojas ar Ungārijas uzņēmumu vilcienu vagonu piegādē Ēģiptei. “Mēs bijām spiesti aiziet no ungāru uzņēmuma kapitāla, bet visa finanšu un tehnoloģiskā saistība - tā visa ir saglabāta,” tikšanās laikā sacīja Lipa.
Tikmēr Latvijā viņu bizness RER personā saņem Eiropas naudu, lai paaugstinātu rūpnīcas energoefektivitāti un uzlabotu vilcienu elektroaprīkojuma ražošanu. Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kas pārrauga Eiropas fondu projektus, stāsta, ka vienam projektam galīgā izmaksa veikta janvārī, otram nupat - martā.
To, ka rūpnīca vispār īsteno fondu projektus, bija zināms un arī LTV raidījumā “de facto” par to stāstījām jau pērn. Taču tobrīd tie vēl nebija pabeigti un risinājās kārtējā Eiropas sankciju kārta. Tās iznākums varētu ietekmēt naudas izmaksu, ja vien rūpnīcas faktiskie īpašnieki, no kuriem Bokarevs un Mahmudovs ir jau ir vairāku valstu sankcijās, būtu iekļauti arī Eiropas Savienības sankcijās. Taču tā nenotika.
RER piedalās arī pētījumā, kuru līdzfinansē no Atveseļošanas fonda - arī Eiropas naudas. Tajā RER pretendē uz 156 ar pus tūkstošiem eiro. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, kas sākās pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, šis sākās pusgadu pēc tam.
Latvijas reģistros nevienu no Krievijas pārstāvjiem kā patiesā labuma guvējus tiešām vairs nevar redzēt, jo tie jāuzrāda no 25% īpašumtiesību robežas, kas katram atsevišķi sasniegta nav. Un lai arī Bokarevs un Makhmudovs ir ASV sankcijās, kuru ietekme finanšu sektorā sniedzas ārpus ASV robežām, un Latvija publicē ar ASV sankcijām saistītos uzņēmumus, arī šajā sarakstā viņu nav.
Savukārt Ekonomikas ministrs vien atzīst, ka no notikušā izmainīt vairs neko nevar. Viktors Valainis (ZZS) sacīja: “Mēs varam vērtēt, kā mēs līdz šiem lēmumiem esam nonākuši, bet nu šobrīd tā tiesiskā paļāvība ir, viņš ir jānoved līdz galam. Bet uz priekšu skatoties, protams, ka ir jāvērtē.”
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot šo situāciju, norādīja, ka ekonomiskās saites ar Krieviju ir saraujamas un viņa sagaida, ka esošā regulējuma un sankciju politikas iespējamās nepilnības tiek vērtētas atbildīgajās institūcijās un nepieciešamības gadījumā būs priekšlikumi.
