Meklēs risinājumus, kā iedzīvotājiem nodrošināt vietējo pārtiku par līdzvērtīgām cenām

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apņēmusies meklēt risinājumus līdzvērtīgai Latvijas pārtikas cenu nodrošināšanai un uzņēmēju atbalstam, aģentūru LETA informēja LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Par šādu turpmāko darbības virzienu LOSP nolēmusi sanāksmē, kurā piedalījās arī Ekonomikas ministrijas (EM) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Gūtmanis norādīja, ka sanāksmē skatīts Konkurences padomes (KP) ziņojums par pārtikas preču uzcenojumu mazumtirdzniecības veikalos Latvijā. KP pārbaudes tika veiktas vairākās kārtās - pirmajā kārtā 28 mazumtirgotājiem un otrajā kārtā 21 mazumtirgotājam, kā arī 40 ražotājiem un piegādātājiem.

Viņš skaidroja, ka KP secinājumi ir satraucoši, norādot, ka vairāk nekā 40% gadījumu liela daļa no preču gala cenas veidojas mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā. Tāpat 50% gadījumu Latvijā ražotām precēm 17 mēnešu periodā vidējais uzcenojums bija lielāks nekā importa precēm, kamēr 13% gadījumu konstatēti pretēji rezultāti.

Gūtmanis atzīmēja, ka Latvijā ir brīva tirgus konkurence un veikalnieki var rīkoties pēc saviem ieskatiem peļņas gūšanai, nosakot uzcenojumus pārtikas precēm, tomēr ievērojami lielāks uzcenojums Latvijas pārtikas produktiem rada bažas. Tas nozīmē, ka ar zemāku cenu importa precēm veikalnieki motivē pircējus iegādāties importa, nevis Latvijas preces. Viņš skaidro, ka veikala noteiktais uzcenojums tieši ietekmē preces gala cenu.

Tāpat Gūtmanis norādīja, ka, izskatot jautājumu par preču uzcenojumu tirdzniecības ķēdēs, secināts, ka kaimiņvalstu tirdzniecības vietās importa pārtikas produkcijai ir lielāks uzcenojums nekā vietējajai produkcijai. Lietuvā un Igaunijā vietējā produkcija veikalos ir vismaz 65% apmērā, kā arī salīdzinājumā ar importa precēm tai ir konkurētspējīga gala cena.

Tāpēc nepieciešams saprast atšķirības starp Latviju un tās kaimiņvalstīm.

Jānoskaidro vai preču uzcenojums Latvijas produkcijai veidojas tirgotāju patriotisma trūkuma dēļ, vai arī patreizējajai situācijai ir kādi normatīvo regulējumu iemesli.

Ja tādi ir, tad jālemj, kā situāciju labot.

LOSP valdes priekšsēdētājs sacīja, ka lauksaimniekiem ir izveidojusies laba sadarbība ar EM, ZM un Konkurences padomi, tādēļ kopīgi nolemts, ka sākumā jānoskaidro iemesli atšķirīgajai situācijai ar kaimiņvalstīm un tad varēs veikt risinājumus normatīvajā līmenī. Jāmeklē risinājumi, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus un iedzīvotājiem nodrošināt vietējo pārtiku par līdzvērtīgām cenām.