9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem ir sastapušies ar agresīvu braukšanu [papildināts]

© Aivars Ķesteris / F64

Latvijā kopumā 90% iedzīvotāju saskārušies ar agresīvu braukšanu, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas kompānijas "Balcia" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar agresīvu braukšanu - 39% norādīja, ka agresīvu braukšanu pieredzējuši galvenokārt no autovadītājiem, bet 8% - no motociklistiem.

Gandrīz katrs desmitais agresiju piedzīvojis no skrejriteņu vadītājiem, bet 5% nācies sastapt dusmīgi noskaņotus velosipēdistus. Tikmēr 30% norādīja, ka saskārušies ar agresīvu braukšanu no visiem iepriekšminētajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un tikai 6% atbildēja, ka ar šādu rīcību uz ceļa nav saskārušies.

Aptaujā noskaidrots, ka 44% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka autovadītāji ir agresīvākie braucēji no visiem satiksmes dalībniekiem, bet 22% uzskata, ka agresīvākie ir motociklisti. Vēl 18% iedzīvotāju par agresīvākajiem uzskata skrejriteņu vadītājus, bet 8% - velosipēdistus.

Aptaujas dati atklāj, ka vīriešiem biežāk šķiet, ka agresīvākie ir autovadītāji (48%), bet sievietes biežāk satrauc skrejriteņu vadītāji (22%), kurus viņas ierindo otrajā vietā pēc autovadītājiem.

Savukārt jaunāki cilvēki vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem izteikti par agresīvākajiem uzskata autovadītājus (59%), bet cilvēki vecumā virs 60 gadiem pirmajā vietā pēc agresivitātes satiksmē ierindotu motociklistus (42%).

Aptauju veica apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia 2024.gada marta beigās, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem.

Latvijā

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Svarīgākais