Kas ir kapsētu digitalizācija un kāpēc nepieciešams digitalizēt kapa vietas?

Iespējams, ka reizi no reizes kāds piedzīvojis situāciju, kad, aizbraucot uz kapiem, gribas apraudzīt kāda attālāka radinieka atdusas vietu, bet ir pagājuši vairāki gadi, atmiņa pieviļ, nākas maldīties pa ejām un beigās tā arī neizdodas atrast. Lai šādi brīži nebūtu jāpiedzīvo, un ikviens varētu atrast radu un paziņu kapa vietas, internetā pirms desmit gadiem izveidota kapsētu digitalizācijas sistēma. Kas tas īsti ir, kā darbojas un vai kādam tiešām arī noder, stāsta “360TV ZIŅneši”.

Latvijā ir apmēram 5500 dažādas kapsētas, taču digitalizēta ir vien desmitā daļa. Kā tad notiek digitalizācijas process?

Miks Blate, kapsētu digitalizācijas uzņēmuma “Cemety” īpašnieks stāsta: “Katru rindu apskatās, noraksta datus, tad sēžas pie datora un visu pārzīmē, pēc tam kvalitātes kontrolieris vēlreiz visu pārbauda, nofotografē un iet tālāk.”
Tad visi dati tiek savadīti sistēmā un katram no mums kļūst brīvi pieejami. Un kā atzīst uzņēmumā, katru gadu tūkstošiem cilvēku tādā veidā ir izdevies atrast savus tuviniekus. Viens no viņiem ir Dāvis: “Kapu digitalizāciju izmantoju, lai sameklētu radu kapus. Un man arī izdevās atrast - Cēsu kapos, tieši caur šo mājaslapu. Aizejot uz kapiem, izrādās, ka bija pēdējais brīdis, lai to darītu, jo bija jau uzlikts paziņojums, ka tur tiks veikti virsapbedījumi. Aizgāju, sakopu un tika izglābti dzimtas kapi.”

Digitalizāciju pēc pašu iniciatīvas apmaksā pašvaldības. Piemēram, Mārupes novadā digitalizētas ir visas jeb sešas kapsētas. Pašvaldībai tas izmaksājis aptuveni 18 00 eiro.

Miks Blate atklāj: “Tai pat laikā ir pašvaldības, kas neizrāda interesi, kurām tā liekas naudas izšķērdēšana, ka viņiem taču ir kapu pārvaldnieks, kurš aiziet uz kapiem un pasaka, kas tur notiek.”

Taču te parasti sākas pamatīga problēma, jo kapu arhivēšana likumiski nav atrunāta, līdz ar to kapu pārziņi katrs dara kā grib. Pierakstu klades esot haotiskas, tāpēc bieži vajadzības gadījumā tuviniekiem pat nevar sniegt informāciju.