Ko Latvijai iesākt ar Herbertu Cukuru?

Reakcija uz pretrunīgi vērtētā lidotāja Herberta Cukura bērnu lūgumu pārapbedīt viņu tēva pelnus Rīgas Brāļu kapos izraisījusi līdzīgu reakciju kā bērnu spēlē, kurā jāsaka ne jā, ne nē, ne balts, ne melns.

Vienīgi Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) jau paziņojis, ka H. Cukura (1900–1965) pārapbedīšana Brāļu kapos nav ne iespējama, ne pieļaujama. Proti, slavenais lidotājs ir apvainots līdzdalībā holokaustā, kaut arī līdz šim neapstrīdamu pierādījumu šādiem faktiem nav.

Jā, arī nacionālā spēka Par nacionālu un sociālu Latviju! līderis Viktors Birze Neatkarīgajai neslēpj savu attieksmi – viņš uzskata, ka jāvāc līdzekļi piemiņas zīmes uzstādīšanai Liepājā, kur H. Cukurs dzimis un būvējis savus lidaparātus. Viņš tic, ka ar laiku izdosies savākt līdzekļus arī aviatoram veltīta pieminekļa uzstādīšanai Brāļu kapos Rīgā. Un vēl V. Birze deklarē, ka viņš vēlas panākt, lai Izraēla H. Cukuram piešķirtu valsts goda titulu Taisnīgais starp tautām – par ebreju glābšanu.

Dažādais Cukurs

H. Cukura īss biogrāfijas pārstāsts liecina, cik šī personība vērtējama pretrunīgi: viņa slavu nenoliedzami vairoja lidojumi paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu, viņš ir piedalījies arī Brīvības cīņās, bet Otrā pasaules kara laikā H. Cukurs bija viens no Vācijas drošības dienesta tā sauktās Arāja komandas militārpersonām. Tomēr tiesāts par noziegumiem pret ebrejiem viņš nav, Ģenerālprokuratūra kopš 2006. gada izmeklē krimināllietu par H. Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā Latvijā.

H. Cukurs tika nogalināts Urugvajā 1965. gada 23. februārī, to paveikuši Izraēlas slepenā dienesta Mossad kaujinieki.

Atbilde – aprīļa beigās

H. Cukura Brīvības cīnītāja statuss ļauj viņu pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos. Atbilde viņa bērniem tikšot sniegta aprīļa beigās, bet līdz tam laikam Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis vēlas iegūt dažādu institūciju viedokli. Brāļu kapu komiteja ir viena no tām. Tās priekšsēdētājs Eižens Upmanis skaidri un gaiši atbild, ka komitejā izvērtēti tikai kritēriji apbedīšanai Brāļu kapos, bet netiks izteikts nekāds cits viedoklis. "Tas nav mūsu izdevums," viņš piebilst. "Vai Cukura vaina ir pierādīta?" E. Upmanis ievaicājas. Ar to, lūk, jānodarbojas pavisam citām institūcijām Latvijā. Ja šo institūciju slēdzienu neņems vērā, tas būs vai nu subjektīvs, vai politisks lēmums, viņš piebilst. Līdzīgi īso telefonsarunu ar Neatkarīgo beidz arī žurnāliste Baiba Šāberte, kas uzrakstījusi grāmatu par H. Cukuru.

Nav noslēpums, bet...

Tā kā publiski izskanējušajā viedoklī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) atgaiņājās, ka ministrijas rīcībā nav resursu, lai izvērtētu bijušā Latvijas armijas kapteiņa Cukura jautājumu, bet to varētu Latvijas vēsturnieku komisija, tad Neatkarīgā tur arī vērsās. Piemēram, profesors Aivars Stranga atbildēja, ka komisijas slēdziens nav slepens, taču par to labāk jautāt profesoram Antonijam Zundam. Savukārt viņš aizsūtīja pie G. Gailīša, kuram komisijas ziņojums esot nosūtīts. G. Gailītis vakar sacīja, ka neko vēl neesot saņēmis.

***

VIEDOKĻI

Viktors Birze, viens no iniciatoriem H. Cukura reabilitēšanai:

– Ja šī lieta netiks lemta pozitīvi, pieteiksim publisku akciju. Manuprāt, šis jautājums atrisināsies labvēlīgi. Tagad tabu no Cukura ir noņemts.

Eižens Upmanis, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs:

– Mēs konstatējām faktus, kas saistīti ar Cukura dalību Brīvības cīņās. Viņš atbilst apbedīšanas kritērijiem Rīgas Brāļu kapos. Un tas arī viss. Mēs vērtējam tikai atbilstību kritērijiem, bet ne no sabiedriski sensitīvā viedokļa. Valstī ir institūcijas, kas to var izvērtēt.

Baiba Šāberte, grāmatas Ļaujiet man runāt! Herberts Cukurs autore:

– Lai strādā fakti! Jāizvērtē atbilstība faktiem. Runas ir riņķī apkārt, bet jāatsijā fakti.

Guntis Gailītis, Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs:

– Pie skaidrības būs jānonāk, to es arī gribu panākt. Jautājums ir komplicēts – Cukurs bija ne tikai privātpersona un militārpersona, viņš saistīts arī ar valsts lietām.