Pārbaužu laikā noskaidrojas, ka "Vienotība" 8 gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" izstrādāto IT sistēmu
Partija "Vienotība" paļaujas uz tiesībsargājošo iestāžu pārbaudēm saistībā ar pārmetumu par "SOAAR" izstrādātās IT sistēmas izmantošanu kongresos, secināms no "Vienotības" valdes locekles, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) šodien paustā pēc koalīcijas sanāksmes.
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.
Premjerministre akcentēja, ka viņas rīcībā šādu faktu nav un ka situācija ir par laiku no 2011.gada, kad viņa bijusi cita politiskā spēka - Zatlera Reformu partijas - biedre.
"Vienotības" valdes locekle norādīja, ka tiesībsargājošās iestādes pašlaik izvērtē arī paša "SOAAR" darbību, un politiķe pieļauj, ka tās izvērtēs arī attiecīgos "vienpusējos" apgalvojumus par "Vienotību".
Partijai nav ko slēpt, apgalvoja Siliņa.
Kā ziņots, "SOAAR" figurē krimināllietā par iespējamu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, kurā prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai, diviem citiem komisijas darbiniekiem un "SOAAR" pārstāvim. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtējumā, šīs personas, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus 2021.gada pašvaldību vēlēšanās.
"Vienotības" bijušais biroja vadītājs Normunds Orleāns ir izteicies, ka partija esot draudējusi uzņēmējiem, lai bez maksas saņemtu pakalpojumus. "Nekā personīga" vēsta, ka runa esot par uzņēmumu "SOAAR", kuram esot prasīts nodrošināt elektronisku balsu skaitīšanu "Vienotības" kongresos.
TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai esot izmaksājis vairāk nekā 20 000 eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis. Uzņēmuma valdes loceklis Renārs Kadžulis apgalvo, ka pakalpojumi no viņa esot prasīti kopš 2011.gada, līdz 2020.gadā viņš atteicis un aicinājis samaksāt. Drīz pēc tam viņam esot sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas tagad izvērtušās četros kriminālprocesos.
Saziņa esot notikusi ar "Vienotības" pārstāvi Sanitu Stelpi-Segliņu, bet galvenais organizētājs esot bijis partijas tā laika ģenerālsekretārs Artis Kampars. Kadžulis esot rakstījis e-pastus Kamparam, uz kuriem gan neesot Kampara atbilžu, jo visa komunikācija pēc tam notikusi telefoniski vai klātienē. Elektroniski sazinājusies tikai Stelpe-Segliņa, bet šie e-pasti bijuši par tehniskajām detaļām.
Apgalvojot, ka daudz detaļu vairs neatceroties, Kampars pieļāvis, ka sākotnējā periodā balsu skaitīšanas sistēma partijai nodota testēšanai un izmēģināšanai. "Pēc tam tur, ticamākais, ir jābūt arī maksājumiem. Es no galvas neatceros tik daudzus maksājumus, cik, kuram, kas maksāja," piebildis Kampars. Savukārt Kadžulis tagad apgalvo, ka situāciju esot sapratis šādi - "tā kā mēs nodrošinām valsts vēlēšanas, mums esot pienākums arī nodrošināt vēlēšanas viņiem, jo valsts jau to ir apmaksājusi".
2011.gadā bijis sagatavots līgums par simbolisku summu - 50 latiem. Taču tas nav parakstīts un apmaksa neesot saņemta. Turpmākajos gados līgumi vairs nav pieminēti.