Rīgas rajona tiesa apturējusi tiesvedību un izsludinājusi meklēšanā par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēto 14.Saeimas deputāta amata kandidāti no partijas "Katram un katrai" Ingu Tuhbatovu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Tuhbatova jau aprīļa sākumā nebija ieradusies uz tiesu, un viņas neierašanās iemesli tiesai nebija zināmi.
Tiesnese Ilona Ozoliņa-Kļaviņa lēma, ka Tuhbatovai jāpiemēro piespiedu atvešana, kas nozīmē, ka Valsts policija viņu no dzīvesvietas mēģināja konvojēt uz tiesas namu.
Jau ziņots, ka sieviete apsūdzēta par informācijas nelikumīgu vākšanu un nodošanu Krievijas izlūkdienestam tā uzdevumā ar citas personas starpniecību, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja prokuratūrā. Viņa ieguvusi un nodevusi tālāk ziņas, kas skar gan ikdienas norises Latvijā, gan Latvijas aizsardzības sistēmu un drošību kopumā.
Plašāku informāciju par vāktās informācijas saturu prokuratūra patlaban nesniedz, tomēr Valsts drošības dienests (VDD) medijus iepriekš informēja, ka persona noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadītājiem sniedza informāciju par NATO militārās tehnikas pārvietošanos, izvietojumu un kaujas spējām Latvijas teritorijā, zinot, ka šo informāciju plānots nodot Krievijas specdienestiem.
Tāpat Tuhbatova "Baltijas antifašistu" kontaktpersonas uzdevumā bija vākusi un apkopojusi informāciju par Latvijā plānotajiem iepirkumiem, kas saistīti ar militāro jomu un Latvijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
VDD iepriekš aģentūru LETA informēja, ka sevi par "Baltijas antifašistiem" dēvējošā personu apvienība 2022.gada novembrī sāka izvērst un koordinēt pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas platformā "Telegram".
Noziedzīgā organizācija šos kanālus mērķtiecīgi un sistemātiski izmantoja dažādām pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstām aktivitātēm, tajā skaitā neizpaužamu ziņu un citu ziņu nelikumīgai vākšanai nolūkā nodot tās Krievijas specdienestiem un citām institūcijām.
Kanālos regulāri tika publicēti aicinājumi vākt informāciju par Latvijas valsts amatpersonām, valsts institūciju darbiniekiem, drošības iestāžu darbiniekiem, Latvijas bruņoto spēku amatpersonām, Ukrainas pusē karojošajiem Latvijas valstpiederīgajiem, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām, kas ar savu darbību vērsušās pret Krievijas agresiju.
Pērn rudenī prokuratūra cēla apsūdzības sešiem Latvijas valstspiederīgajiem - Tatjanai Andrijecai, Aleksandram Žgunam, Staņislavam Bukainim, Sergejam Vasiļjevam, Viktorijai Matulei un Romanam Samuļam - par noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadīšanu un piedalīšanos šīs organizācijas pastrādātajos noziegumos. Trīs no šīm personām patlaban izsludinātas meklēšanā.
Vienlaikus prokuratūra vēl divas personas sauca pie kriminālatbildības par spiegošanu. Abu šo personu lietas bija izdalītas no "Baltijas antifašistu" kriminālprocesa.
VDD iepriekš informēja, ka abas šīs personas spiegoja Krievijas labā, pildot konkrētus "Baltijas antifašistu" uzdevumus. Viens no tiem bija taksists Sergejs Sidorovs, bet otra - Tuhbatova, secināja aģentūra LETA, analizējot tiesībsargu publiskoto informāciju.
Tuhbatova 2022.gadā kandidēja vēlēšanās no tolaik Alda Gobzema vadītās partijas "Katram un katrai" saraksta. No Tuhbatovas sniegtajām ziņām par sevi secināms, ka sieviete dzīvo salīdzinoši netālu no Ādažu militārās bāzes.
Krimināllikums par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
VDD pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka saistībā ar plānoto Krievijas Rietumu kara apgabala reorganizāciju Krievijas spiegošanas intensitāte attiecībā uz Latviju tuvākajā nākotnē varētu tikai vēl vairāk pastiprināties.
Dienests līdz šim publiski ir informējis par 20 kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām Krievijas vai Baltkrievijas labā aizturētām personām.