Izstrādāts redzējums, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem uzrunāt mazākumtautības
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir izstrādājusi jaunu redzējumu, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, lai tās labāk sasniegtu un novērstu divkopienu sabiedrības pastāvēšanu, tostarp paredzot proporcionālu mazākumtautību valodu lietojumu un mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas.
Kā aģentūru LETA informēja SEPLP, padome pozitīvi vērtējot Nacionālo drošības koncepciju (NDK), tomēr uzskata, ka tajā ietvertais nosacījums no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, nav burtiski izpildāms.
Mediju uzrauga ieskatā, šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku, proti, tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tostarp, krievu, romu, ebreju, baltkrievu.
Vienlaikus SEPLP norāda, ka ir atbalstāms un īstenojams NDK mērķis nodrošināt to, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā un patērē vienotu saturu, tādējādi pārtraucot sabiedrības šķelšanu un veicinot tās saliedēšanos uz valsts valodas pamata. Tāpat SEPLP piekrīt, ka turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika ir "fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes, kā arī veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā".
Papildus tam SEPLP atbalsta "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam" projektā teikto, ka "nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā".
Lai īstenotu augstākminēto dokumentu būtību un radītu jaunu pieeju mazākumtautību sasniegšanai ar sabiedrisko mediju saturu, padomes skatījumā, nav nepieciešamas izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLL), un lēmumi pieņemami SEPLP un sabiedrisko mediju iekšienē. Lai nodrošinātu likumā definēto mērķu izpildi, SEPLP iecerējusi virkni uzdevumu.
Saskaņā ar mediju uzrauga plāniem, SEPLP 2025.gadā izstrādās "Latvijas Sabiedriskā Medija" vidēja termiņa darbības stratēģiju 2026.-2028.gadam, kas stāsies spēkā no 2026.gada, savukārt pilnvērtīgu uzņēmuma stratēģiju, ar ko tiek izpildīts sabiedriskais pasūtījums, izstrādās jaunā uzņēmuma valde.
Tikmēr līdz 2024.gada 1.jūlijam tiks izstrādāts pārejas perioda formāts, proti, stratēģiskais ietvars apvienotajam medijam 2025.gadam. Līdz ar stratēģiskā ietvara apstiprināšanu SEPLP definēs, ka no 2026.gada apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un SEPLL, "veicinot vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu". Vienlaikus tiek solīts pieņemt lēmumu par jaunu pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai, veicinot plašāku kultūras pieejamību, mazākumtautību integrāciju un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu, norāda SEPLP pārstāvji.