SIF piesaistījis ekspertus "Re:Baltica" projekta atbilstības izvērtēšanai

© Publicitātes foto

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) piesaistījis ekspertus pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" projekta atbilstības Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumam izvērtēšanai.

SIF pārstāve Ilze Sarkanābola informē, ka, ņemot vērā partijas "Latvija pirmajā vietā" 7.februārī rakstīto iesniegumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un Saeimas Pieprasījumu komisijai, kurā lūgts skaidrot "Re:Baltica" projekta "Šķelšanās" ceturtās sērijas satura atbilstību konkursa nolikumam un projekta pieteikumam, SIF ir piesaistījis mediju jomas ekspertus viedokļa sniegšanai.

SIF akcentē, ka līdz gala lēmuma pieņemšanai par finansējuma izlietojumu ir palikušas dažas dienas, tomēr fondam līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ tiekot apšaubīta un piesaistīto ekspertu objektivitāte lēmumu pieņemšanā, kā arī "izdarīts spiediens uz iestādes darbiniekiem un vērtēšanas ekspertiem".

"Mēs vēlamies izteikt publisku nosodījumu šādai nepamatotai rīcībai, jo publiskajā telpā īsi pirms lēmuma pieņemšanas nekorekti tiek jaukta projekta konkursa nolikuma prasību ievērošana ar mediju brīvības ietekmēšanu, par kuru mēs kā SIF vienmēr esam iestājušies un turpināsim to darīt," uzsver SIF.

SIF uzsver, ka patlaban notiek "Re:Baltica" projekta gala atskaites izvērtēšana. SIF norāda, ka gala atskaites datums ir zināms gadu iepriekš, kad projekta īstenotājs slēdz līgumu ar SIF. "Re:Baltica" projekta gala atskaiti iesniedza 11.martā.

"Atšķirībā no medijiem, kas var brīvi izvēlēties, kad tiek publicēta kāda informācija, mums kā valsts iestādei ir krietni vien mazākas elastības iespējas, īpaši tad, ja atskaites datums ir ietverts līgumā. Šobrīd projektu gala atskaišu izvērtēšanas process iet savu ierasto gaitu," uzsver SIF.

SIF arī atzīmē, ka gada laikā fonda dažādu programmu projektu konkursos vidēji iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400. No 2018.gada SIF izveidots jauns projektu pieteikumu dizains, lai padarītu vieglāku projektu iesniegšanu, skaidrāku un caurspīdīgāku visu konkursa posmu no iesniegšanas un vērtēšanas līdz rezultātu paziņošanai.

SIF uzsver, ka visiem projekta iesniedzējiem ir vienādas prasības un pārbaužu process, ja projekts tiek apstiprināts, to jārealizē atbilstoši pašu iesniegtajam projekta pieteikumam un programmas mērķim. MAF konkursu SIF administrē no 2017.gada.

SIF akcentē, ka aizvadīto četru gadu laikā mediju atbalsta konkursi norit pēc vienotas pieejas. Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi un SIF izstrādā Mediju fonda nolikumu, kuru izskata un apstiprina SIF Padome, uzreiz pēc tam tiek izsludināts konkurss un sagaidīti projekta pieteikumi.

Projektu pieteikumu atbilstību administratīviem atbilstības kritērijiem sākotnēji izvērtē SIF darbinieki, tālāk novirza projektus vērtēšanas komisijas locekļiem - desmit mediju akadēmiskās jomas pārstāvjiem, kas paši ar medijiem tiešā veidā nav saistīti.

Kad šie eksperti jeb vērtēšanas komisijas locekļi projektus izvērtējuši, tiek sagatavots vērtēšanas komisijas ziņojums, kas ietver gan komentārus, gan attiecīgo projektu punktu skaitu un sarakstu, kā projekti pēc punktiem secīgi sarindojas. Šo vērtēšanas komisijas ziņojumu tālāk skata un apstiprina SIF Padome.

SIF norāda, ka tas ir atbildīgs, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti tam paredzētajam mērķim, tādēļ projektu uzraudzības standarta procedūrā tiek veikta projektu īstenošanas vērtēšana, pēc projekta noslēguma atskaites iesniegšanas SIF veic katra projekta saturiskās un finanšu atskaites izvērtēšanu, tiek izvērtēta projekta realizācijas atbilstība konkursa nolikuma prasībām un atbilstība apstiprinātajam projekta pieteikumam.

"Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad mums ir pienākums neatbilstoši izlietotos valsts budžeta līdzekļus atprasīt. Lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu vai tā atmaksas prasība ir administratīvais akts, kas ir apstrīdams administratīvajā tiesā, tāpēc jebkuram argumentam ir jāiztur arī potenciālā tiesas procesa kritika," skaidro SIF.

SIF uzsver, ka no 2018.gada kopā ir bijušas desmit reizes, kad, izvērtējot projekta atskaites, MAF projektos konstatētas neatbilstības tā īstenošanā, līdz ar to bijušas neattiecināmās izmaksas. Piemēram, 2018.gadā mediju projektu īstenotāji valsts budžetā atmaksāja 13 000 eiro, bet 2022.gadā - 18 000 eiro.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" vēstīja, ka SIF atprasījis no pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" 127 eiro par dokumentālā seriāla "Šķelšanās" mediju telts apdrukām krievu valodā.

Dokumentālo seriālu veido četras sērijas. Projekta īstenošanai redakcija bija ieguvusi līdzfinansējumu no MAF, piedaloties konkursā. Minēto summu "Re:Baltica" fondam par apdrukām uz mediju telts krievu valodā ir atmaksājusi, taču pārkāpumu centra žurnālistes neatzīst.

SIF aicinājis MAF Vērtēšanas komisijas locekļus vērtēt, vai noslēdzošajā sērijā, kurā "Re:Baltica" atspoguļo darbu partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijā, atbilst projekta mērķim, un vai šī sērija nepārkāpj konkursa nolikumu.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais