Kavējas elektronisko ID karšu ieviešana

Savulaik solītā elektronisko identifikācijas (eID) karšu ieviešana šā gada maijā ir ievilkusies, un tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) to izdošanu sola gada otrajā pusē. Kavēšanās skaidrojama arī ar eID koncepcijas apstiprināšanu valdībā.

Tāpat PMLP nolēmusi sabiedrībai nerādīt, kāds izskatīsies vizuālais eID noformējums.

«Identifikācijas karšu ieviešanas termiņš tik tiešām bija plānots gada pirmajā pusē, taču ar šo projektu neveicas tik raiti, kā cerēts. Tomēr tiek darīts viss, lai jau šogad Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt jauno identifikācijas dokumentu,» Neatkarīgajai skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Viņš norāda, ka pašlaik eID kartes iegūst pirmās aprises – ir izstrādāts eID sagataves makets, kā arī notiek pirmsdrukas sagatavošana. Ir noslēgts līgums ar šo karšu izgatavotāju, un vasarā Latvijai tiks piegādātas pirmās karšu sagataves.

«Kartes makets pašlaik publiski vēl nav pieejams, jo tie ir darba materiāli. Lielākie izaicinājumi ir gaidāmi saistībā ar visas infrastruktūras ieviešanu, kas nozīmē gan tehnisko aprīkojumu, gan eID izsniegšanai nepieciešamo informācijas sistēmu sagatavošanu. Ir informācijas sistēmu koncepcija, un tiek izstrādāta programmatūras prasību specifikācija, kā arī saistīto iepirkumu dokumentācija,» precizē PMLP pārstāvis.

Karšu ieviesēji ir izstrādājuši ar eID karšu realizāciju saistītos tiesību aktu projektus, kas atrodas dažādās saskaņošanas stadijās, tostarp iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, tāpēc kavējas to īstenošana.

Eiropas Padomes regulas nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem. Lai izpildītu šīs prasības, PMLP jau vairākus gadus strādā pie šā projekta, taču maksājumu kartēm vai autovadītāja apliecības izmēram līdzīgās eID vēl nav iespējams ieviest.

Plānots, ka uz eID būs turētāja melnbalta sejas fotogrāfija, jo dokumenta personalizācijai tiks izmantota lāzergravēšanas tehnoloģija, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību pret viltošanu. Arī pārējā informācija uz personas apliecības būtiski neatšķirsies no tās, kas atrodas pases datu lapā – informācija par personu, dokumentu un izdevējiestādi, kā arī mašīnlasāmā zona kartes reversā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.