BKUS Vecāku mājas uzturēšanai nepieciešami 140 000 eiro gadā; šobrīd valsts atbalsta tai nav

Aizvien nav saņemts skaidrs signāls no Labklājības ministrijas (LM) par to, vai Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vecāku mājai būs atbalsts, intervijā aģentūrai atzina slimnīcas valdes priekšsēdētāja Valts Ābols.

Pērn gada izskaņā kļuva zināms, ka Vecāku mājai beidzas gan valsts, gan Eiropas struktūrfondu finansējums, un šobrīd tā tiek uzturēta ar ziedojumu palīdzību. Ābols cer, ka jautājums atrisināsies un gada vidū varētu sagaidīt atbalstu no LM.

"Protams, vienmēr kā rezerves ventilis paliek ziedotāju atbalsts, īpaši no tiem cilvēkiem, kas ļoti skaidri ir izjutuši uz savas ādas un apzinās Vecāku mājas pievienoto vērtību," atzina Ābols, vienlaikus uzsverot, ka nevar uzkraut visu tikai uz ziedotāju pleciem, jo šī tiešām ir ļoti vajadzīga aktivitāte visiem Latvijas iedzīvotājiem - "bērnu slimnīca ir viena, cilvēki brauc no ļoti attālām vietām, un vecāku klātbūtne ir ļoti nepieciešama".

Bērnu slimnīcas fonda informācija liecina, ka Vecāku mājas tehniskajām vajadzībām un personāla algošanai ir nepieciešami 140 000 eiro gadā. Slimnīca nevar atļauties pārtraukt tās darbu, tādēļ mājas uzturēšana notiks uz kādu citu programmu rēķina.

"Ir jāsaprot, kādas citas atbalsta programmas mēs neīstenojam, jo Vecāku māja ir ļoti svarīga," sacīja BKUS valdes priekšsēdētājs.

Runājot par slimnīcas attīstību, Ābols minēja, ka Eiropā ir vērojama tendence būvēt jaunas bērnu slimnīcas. Tomēr BKUS pieejamie resursi un līdzekļu apjoms nekad nav bijis un paredzamā nākotnē nebūs tāds, lai varētu uzcelt vēl vienu lielu, modernu slimnīcu. Slimnīcas attīstība ir vērsta uz to, lai soli pa solim uzlabotu jau esošo vidi.

BKUS valdes priekšsēdētājs atzina, ka pēdējie gadi ir bijuši ļoti intensīvi slimnīcas infrastruktūras attīstībā, sākot ar pašu vienkāršāko un pamanāmāko, kā slimnīcas žoga nomaiņa, līdz rehabilitācijas klīnikas pārbūvei, no vardarbības cietušo bērnu mājas atvēršanai, jauna Paliatīvā aprūpes dienesta telpu izveidei, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra atvēršanai, dienas stacionāra pārbūvei. Aprīlī tika atvērts Epilepsijas un miega medicīnas centrs, un vēl šogad plānots atklāt Neatliekamās medicīnas un ambulatoro veselības centru.

Tuvākajā laikā no lieliem attīstības projektiem esot palikuši daži, bet tie pašlaik ir bez identificētiem finanšu avotiem. Viens no projektiem ir Pediatrijas māja. Ābols norādīja, ka slimnīca joprojām atrodas situācijā, ka virkne pacientu tiek stacionēti ēkās, kas nav savienotas ar pārējo slimnīcas infrastruktūru. Tas nozīmē, ka arī mīnus 15 grādos un jebkādos citos laikapstākļos pacienti no infekciju vai pediatrijas nodaļas uz daudzfunkcionālo korpusu, kur atrodas magnētiskās rezonanses izmeklējumi vai kādi citi izmeklējumi, tiek pārvietoti pa āru. Tas nav atbilstoši mūsdienu prasībām, tāpēc Ābola vērtējumā ir ļoti būtiski, ka nākotnē tomēr visas ēkas ir savienotas. Viņš cer, ka šim projektam tiks atrasts arī finansējuma avots.

Vēl viens nozīmīgs slimnīcas projekts ir saistīts ar Veselības aprūpes attīstības centra izveidi, kas tiks realizēts ar uzņēmēja Džona Tallija ziedojuma atbalstu. Tur atradīsies slimnīcas jaunā diagnostiskas laboratorija, patoloģijas laboratorija, molekulārās diagnostikas laboratorija, kā arī jaunas telpas, kas būs saistītas ar pētniecības un izglītības procesu. Ābols pauda, ka Veselības aprūpes attīstības centra projekts varētu tikt realizēts tuvāko trīs gadu laikā.

Savukārt cita līmeņa nepieciešamības ir saistītas ar intensīvo terapiju - gan jaundzimušo intensīvā terapiju, gan bērnu intensīvā terapiju, jo ir mainījies veids, kā tiek sniegta palīdzība un ko sagaida no palīdzības sniegšanas.

Ābols skaidroja, ka iepriekš palīdzības sniegšanas veids lielā mērā bija vērsts uz to, lai ir ērti personālam. Piemēram, jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa ir efektīvi izvietota ap māsu posteni, kas ir pa vidu, ir vairāku bērnu kopīgās palātas, bet līdz ar to nav iespējas jaunajai māmiņai nodrošināt privātumu, nav iespējams norobežot telpu. Nodaļa nav atbilstoša mūsdienu prasībām un priekšstatiem, kā arī vecāku iesaistei jaundzimušā aprūpē jau no pirmās dienas.

"Šobrīd sadarbībā ar Somijas kolēģiem mēģinām saprast, kādā veidā mēs esošajās telpās varam izveidot jaunu, ģimenēm draudzīgāku un mūsdienīgāku konceptu," stāstīja Ābols.

Viņš atzina, ka kādā brīdī būs jāsāk domāt arī par lielās ēkas, kurai drīz būšot jau 50 gadi, pārmaiņām. Tai ir bijuši kosmētiskie remonti, taču būšot jādomā, kādā veidā slimnīca ilgākā laika periodā redz tās attīstību, īpaši saprotot to, ka virzība ir uz ģimenes, vienvietīgām palātām. Šobrīd finanšu līdzekļi jaunajos Eiropas struktūrfondu projektos, kas iezīmēti BKUS, esot ļoti limitēti. Slimnīca raudzīsies, kādas būs iespējas.