Prezidents aicina meklēt ilgtermiņa risinājums "Stūra mājas" saglabāšanai

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Jārod ilgtermiņa risinājums Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas "Stūra mājā" saglabāšanai arī pēc 2050.gada, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar kultūras ministri Agnesi Loginu (P).

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses tikās, lai pārrunātu Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas "Stūra māja" saglabāšanas jautājumu, uzklausītu ministres viedokli par sabiedrisko mediju attīstību.

Tāpat tikšanās laikā Valsts prezidents ar kultūras ministri pārrunāja ar projekta "Liepāja 2027 - Eiropas kultūras galvaspilsēta" programmas īstenošanu saistītos jautājumus.

Kultūras ministres padomniece Rita Plūme aģentūrai LETA norādīja, ka tikšanās laikā Logina pauda nostāju, ka Kultūras ministrijas absolūtā prioritāte ir ēkā izveidotās Okupācijas muzeja ekspozīcijas saglabāšana. Kultūras ministre apliecināja, ka tiks strādāts pie ilgtermiņa risinājumiem, lai ekspozīcija ēkā atrastos arī pēc 2050.gada.

Savukārt, runājot par projekta "Liepāja 2027 - Eiropas kultūras galvaspilsēta" jautājumiem, kultūras ministre norādīja, ka patlaban ir svarīgi, lai projekts iegūtu arvien precīzākas aprises, īpaši saturiski.

LETA jau rakstīja, ka valdība 26.marta Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Kultūras ministrija (KM) akcentē, ka ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. KM arīdzan norāda, ka Latvijas tautas apziņā "Stūra māja" saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu.

"Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā kalpo par vēstījumu nākamajām paaudzēm un brīdinājumu, lai šādi noziegumi neatkārtotos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas "Stūra mājā" līdz 2008.gadam darbojās Latvijas Iekšlietu ministrijas padotības iestāde Valsts policija," pausts informatīvajā ziņojumā.

Savukārt 2009.gadā ar KM rīkojumu "Stūra māju" atzina par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"", vienlaikus definējot saglabājamās vērtības ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, neskatoties uz dažādiem potenciālajiem īpašuma attīstības variantiem, piemēram, pielāgot "Stūra māju" valsts budžeta iestāžu vajadzībām, uzrunājot komercsektoru un Rīgas valstspilsētas pašvaldību par iespējamajiem ēkas attīstības scenārijiem), ko VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir piedāvājis no 2014.gada, "Stūra mājas" neiznomātajai platībai nav izdevies atrast piemērotu pielietojumu, kas sniegtu tai jaunu un piepildītu saturu.

KM klāsta, ka patlaban neiznomātā ēkas platība saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju veido 92% no ēkas kopējās platības. Nelielu ēkas daļu - 690 kvadrātmetrus jeb 8% aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā. Nomas līgums ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību noslēgts 2020.gada 13.maijā ar nomas termiņu līdz 2050.gada 30.decembrim.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais