Cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15.aprīlim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 23.aprīlim.
Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos, parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos, nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības), uzņēmums Komerclikuma izpratnē, intelektuālā īpašuma objekti, ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā, kā arī virtuālā valūta.
Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks - vednis "Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma - DK veidlapas aizpildīšanai". Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.
Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā "Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi" un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi "Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.
Nekustamā īpašuma atsavināšana, tostarp pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma.
Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, tostarp pārdošanas, kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm - nekustamais īpašums no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā ir īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta, īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums, kā arī tas ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Būtiski, ka ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.
Ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams, deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja šis ienākums pārsniedz 10 000 eiro, to norāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekamu ienākumu.
Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.