Latvija un Ukraina parakstīs jaunu vienošanos par atbalsta sniegšanu

© pexels.com

Trīs jūru iniciatīvas samitā Viļņā šodien plānots parakstīt Latvijas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, informē Ārlietu ministrija.

Latvijas militārais atbalsts Ukrainai trīs gadu laikā sasniegs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ik gadu. ĀM sadarbībā ar nozaru ministrijām, Ukrainas Ārlietu ministriju un Ukrainas Prezidenta administrāciju ir sagatavojusi Latvijas un Ukrainas vienošanos. Trīs jūru iniciatīvas samita laikā no Latvijas puses to parakstīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc ĀM paustā, lai gan vienošanās ir politisks, juridiski nesaistošs dokuments, tā pauž skaidru un stingru nostāju par atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Tā paredz visu veidu ilglaicīgu palīdzību Ukrainas aizsardzībai pret agresiju, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

ĀM akcentē, ka šāda veida divpusējās vienošanās Ukraina plāno parakstīt ar visām G7 kopīgās deklarācijas Ukrainas atbalstam partnervalstīm, kā arī ar ES. Šādas vienošanās jau noslēgtas ar Lielbritāniju, Dāniju, Franciju, Itāliju, Kanādu, Nīderlandi, Somiju un Vāciju. Arī Lietuva un Igaunija tuvākajā laikā parakstīs šādas vienošanās.

Vienošanās paredz, ka jebkādas budžeta saistības no Latvijas puses tiks nodrošinātas tikai ar skaidru Latvijas valdības un, kad nepieciešams, Saeimas apstiprinājumu. Vienlaikus vienošanās tekstā tiek fiksēts, ka Latvijas militārais atbalsts Ukrainai 2024., 2025. un 2026. gadā būs līdzvērtīgs 0,25% no IKP. Piemēram, 2024. gadā 0,25% no IKP sasniegs aptuveni 112 miljonus eiro. Finansējums šim mērķim tiks rasts no Aizsardzības ministrijas budžeta.

Vienošanās militārā atbalsta būtiskākie elementi ir Latvijas turpmāka dalība Ramšteinas Ukrainas aizsardzības kontaktgrupā, lai sniegtu ar sabiedrotajiem koordinētu militāro atbalstu Ukrainai, Latvijas vadība Dronu koalīcijā ar mērķi nodrošināt Ukrainai miljonu dronu, militārā ekipējuma un bruņojuma piegādes nodrošināšana.

Nemilitārā atbalsta jomas skar attīstības sadarbību, atbalstu Černihivas apgabala rekonstrukcijā un digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanu. Tāpat vienošanās paredz Ukrainas atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais