Satiksmes ministrs Uldis Augulis sola uz pārvadājumu apjoma samazināšanas rēķina saglabāt sabiedriskā transporta sistēmu.
"Mērķis nav slēgt reisus," uzsver ministrs. Tā jau ir – mērķis ir samazināt valsts dotācijas šo reisu uzturēšanai. Piemēram, par strappilsētu braucienu Rīga–Limbaži katrs pasažieris samaksā 2,60 latus, bet valsts piemaksā 1,96; par vietējās satiksmes reisu Jēkabpils–Rijnieki pasažieris samaksā 1,30 latus, bet valsts piemaksā 1,50. Kopumā dotācijām autopārvadātājiem valsts šogad ir apsolījusi aptuveni
27 miljonus latu, bet tas ir par septiņiem miljoniem mazāk nekā pērn. Pēc lieliem tračiem šo dotāciju samazināšana tika izslēgta no valsts 2011. gada izdevumu samazināšanas paketes.
Reisu skaita samazināšana ir pamats dotāciju summas samazināšanai. Jau atceltie reisi ir ļāvuši dzēst vairāk par 2/3 no atņemtajām dotācijām. Sabiedrība to uzņēmusi bez protestiem. Dotāciju dalīšanai speciāli izveidotās valsts SIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs norāda uz Jelgavu, kur starppilsētu un vietējie pārvadājumi samazināti par 44%. Atliek apstiprināt, ka arī Neatkarīgajai neviens par to nav žēlojies. Valstī kopumā tik būtisks pārvadājumu samazinājums nemaz nebūtu vajadzīgs, lai dzēstu atlikušo neesošās dotācijas trešdaļu. Diemžēl, pēc Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidenta un vienlaikus SIA Jelgavas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Pētera Salkazanova teiktā, degvielas cenu celšanās ir padarījusi šos aprēķinus praktiski nederīgus. Valstij nāksies gan samazināt reisus daudz jūtamāk, nekā par to ir gatavas runāt valsts amatpersonas, gan ieviest braukšanas maksu invalīdiem, politiski represētajām personām un bāreņiem.
Reisu samazināšanas juridiskā robeža ir puse no reisiem, kurus valsts 2008. gadā pasūtīja uz astoņiem gadiem ar atrunu, ka pasūtījuma apjoms var mainīties. Pietuvošanās šai robežai tieši Jelgavā ir izskaidrojama galvenokārt ar to, ka par 48% samazināts braucienu skaits starp Jelgavu un Rīgu, jo starp šiem punktiem taču iet arī pasažieru vilcieni, kurus valsts uztur līdzīgi kā autobusus. Vajadzējis būt tā, ka autobusu pasažieri pārsēžas vilcienos un valsts iegūst dubulti – nenotikušie autobusu reisi nav jādotē vispār, bet ar pasažieriem labāk piepildītie vilcieni ir jādotē mazāk, jo pieaug pārvadātāja ieņēmumi par biļetēm. P. Salkazanovs stāsta, ka šis nodoms realizējies daļēji. Vilcienu pasažieru skaits tiešām pieaudzis, bet ir arī sabiedriskajiem pārvadātājiem zuduši cilvēki: gan lieto savu transportu, gan maksā nelegālajiem pārvadātājiem, gan mainījuši darba vai dzīves vietu.
U. Augulis vislielākās cerības liek uz to, ka Saeima grozīs Autopārvadājumu likumu un ļoti ierobežos gadījumus, kuros kāds drīkst pārvadāt citus cilvēkus un saņemt par to atlīdzību. Tam vajadzētu papildināt legālo pārvadātāju ienākumus par 4–8 miljoniem latu gadā. Saeimas vairākums tomēr izgāza šos grozījumus 2. lasījumā, lai neatņemtu cilvēkiem kaut nelegālus ienākumus un viņi nenāktu to vietā prasīt naudu no pašvaldībām un valsts un – Dievs, sargi! – nenāktu protestēt pie Saeimas.