Strīdīgo Meža likumu virzīs uz Saeimu
Tā arī nepanākot ieinteresēto pušu vienprātību, izskatīšanai Saeimā tiek virzīti grozījumi Meža likumā, kas ir labvēlīgi mežu īpašniekiem, taču nepatīk vides aizstāvjiem.
Mēģinājumi vienoties par tiem sarunu ceļā ir cietuši neveiksmi. Domstarpības ir gan iesaistītajām ministrijām, gan mežinieku un vides sabiedriskajām organizācijām. Šobrīd katra puse paliek pie saviem argumentiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš ir likuma grozījumu virzītājs, secina: "Mums vienkārši ar šo likumu jādodas uz Saeimu pie simt gudrajām galvām – sarunu iespējas ir izsmeltas." Pēdējās sanāksmēs diskusijas noritējušas visai agresīvos toņos – Pasaules dabas fonds nonācis pat tik tālu, ka ierosināja ar likumu aizliegt Latvijā kailcirti. Tas izraisīja meža apsaimniekotāju sašutumu, "Ja ir tāds viedoklis, tad nav par ko vairs sarunāties. Slēdzam visus Latvijas uzņēmumus, neražojam mēbeles, apvelkam lielu sētu apkārt Latvijai un sakām – tas ir biotops!" ironizē ministrs.
Uzņēmuma Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks piebilst, ka, dabas aizsardzības vārdā izslēdzot no saimnieciskās aprites arvien jaunas teritorijas, bieži vien tiek panākts pilnīgi pretējs efekts: "Hrestomātisks piemērs ir grīņu sārtene, kuras dēļ savulaik tika izveidots Grīņu rezervāts. Pašlaik šis sīkkrūms atrodams visur kur apkārt rezervātam, taču ne pašā rezervātā. Mēs Latvijā esam naski uz jaunu aizsargājamu teritoriju izveidi, bet mums iet grūti ar apsaimniekošanas plānu izstrādi."
Meža likumā plānotās izmaiņas gan neatbrīvos Latviju no Eiropas Putnu direktīvas, kuras dēļ pēdējos gados ievērojamas meža teritorijas formālu iemeslu dēļ izņemtas no saimnieciskās aprites. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Eiropas Komisija pret Latviju sākusi pārkāpuma procedūru, tāpēc pērn un šogad liegumi atkal ir izpletušies. Taču Meža likumā plānotās izmaiņas padarītu efektīvāku meža apsaimniekošanu tur, kur tas vēl nav aizliegts.
Iecerēts samazināt galvenās cirtes vecuma ierobežojumu apsēm, vienkāršot ar ciršanas atļauju izsniegšanu saistīto birokrātiju, piemēram, par sausajiem un vēja gāztajiem kokiem vispār neprasot saskaņojumus. Atteikties plānots no obligātas meža inventarizācijas veikšanas reizi desmit gados, tā vietā uzraugot kopējo meža stāvokli valstī. Likumā iecerēts daudz izmaiņu un paredzams, ka Saeimā notiks tikpat nikna spēkošanās kā darba grupās, sagatavojot grozījumus.
