Jauna krāpšanas shēma – krāpnieki piedāvā darbu un darba intervijas laikā iegūst bankas datus

© pixabay.com

Pēdējā laikā aktualizējies jauns krāpniecības veids - par upuriem noskata darba meklētājus. Uzķerties uz krāpnieciskiem darba sludinājumiem ir gaužām vienkārši. Sludinājumi izskatās cienīgi, sola labu samaksu. Un tieši darba līguma parakstīšanas brīdī tiek izkrāpti naudas izzagšanai vajadzīgie personas dati, vēsta “360TV ZIŅneši”.

Izliekoties par darba piedāvātājiem, krāpnieki uzrunā cilvēkus, kas sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos, piemēram, LinkedIn ielikuši paziņojumu par darba meklēšanu. Šobrīd indieši aktīvi uzrunā Latvijas iedzīvotājus tieši šajā platformā, piedāvājot biroja vadītāja, sekretāra darbu. Un cilvēki notic - jo LinkedIn taču ir profesionāla vietne, bet izrādās - krāpnieki vienkārši izliekas par eksistējošu uzņēmumu pārstāvjiem. Pēc šāda piedāvājuma noteikti vajadzētu sazvanīt konkrēto uzņēmumu, vai tas tiešām meklē darbiniekus.

Cits variants - krāpnieki arī speciāli rada it kā iluzoru sajūtu par eksistējošu uzņēmumu, piemēram, izveido interneta lapu un norāda, ka meklē darbiniekus. Darba intervijas patiešām notiek. Un klātienē, taču - nevis reāla uzņēmuma birojā, bet kafejnīcā vai viesnīcā noīrētā sanāksmju telpā. Tas ir liels sarkanais karogs.

Krāpšana sākas brīdī, kad saka - biroja vadītāja darbs ir attālināti un sākotnēji pašam caur it kā kādu uzņēmumu ir jānopērk darbam vajadzīgā tehnika, parasti summā līdz diviem tūkstošiem. Naudu pārskaita, bet nav ne tehnikas, ne darba, krāpnieki pazūd.

Otrs variants - bankas datus mēdz izkrāpt it kā darba līguma parakstīšanas laikā. Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītājs atklāj: “Lai pieteiktos krāpnieka piedāvātajai darba vakancei, potenciālos upurus aicina atvērt jaunu kontu bankā, jo to vajagot algas saņemšanai, un pēc tam pierunā atdot konta pieejas datus. Un cilvēki to tiešām naivumā dara, jo taču darbu piedāvā. Tad šo jaunatvērto kontu, kas principā ir krāpnieku upura konts ar viņa identitāti un visu pārējo, izmanto dažādu aizdevumu, ātro kredītu ņemšanai un dažādu preču iegādei uz nomaksu.”

Kādi vēl krāpšanas veidi pašlaik tiek izmantoti, skaties video!

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais