Valdība un nozare nespēj vienoties par veselības aprūpes finansēšanas modeli

Tikšanās laikā VM valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins informēja klātesošos par darbu pie Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta izstrādes. Atbilstoši Saeimas uzdevumam ministrijai līdz 2025.gada februāra beigām jāiesniedz izskatīšanai Saeimā jauns Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts.

VM skatījumā stabila un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšana veselības aprūpes jomai iespējama, iezīmējot ne mazāk kā 12% veselības nozarei no valdības kopējiem izdevumiem, kas, ekonomikai augot, atbilstoši palielinātos. Cits variants ir ieviest daļēju obligāto sociālās veselības apdrošināšanas finansēšanas modeli, kas var apgrūtināt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas personām, kuras nav VSAOI maksātāji. Vēl variants, kas savukārt nodrošinātu ļoti mērenu, bet tomēr nozares ieņēmumu pieaugumu, ir nacionālais veselības apdrošināšanas modelis.

Plašākās diskusijas raisījās par valdības noteiktajām prioritātēm un to, vai veselības aprūpes joma ir valdības prioritāte, ja katru gadu ir jāpierāda nepieciešamība pēc papildu finansējuma labākas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrāde pēc būtības nav VM uzdevums, norādot, ka VM uzdevums ir labas veselības aprūpes nodrošināšana, kamēr nodokļu sistēmas izveide un nodokļu ievākšana ir Finanšu ministrijas atbildība.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanas likums būtu jāveido pēc Valsts aizsardzības finansēšanas likuma parauga, kurā ir noteikts attiecīgās jomas finansējums 10 gadu griezumā gan procentuāli pret iekšzemes kopproduktu, gan absolūtajos skaitļos. Tas apliecinātu veselības aprūpes kā valdības prioritāti un nozare varētu plānot attīstību ilgākā termiņā.

Vienlaikus, lai uzlabotu veselības nozarei piešķirtā finansējuma pārvaldības iespējas, VM ir rosinājusi mainīt Nacionālā veselības dienesta statusu, pārveidojot to par Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu publiskās atvasinātās personas veidā. Tas dotu iespēju mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot finansējuma sadali, atsakoties no šobrīd esošās veselības nozares finansējuma plānošanas, kas balstās uz deviņu mēnešu pakalpojumu izpildes rādītājiem. Veselības aprūpes stratēģiskās padomes locekļi uzsvēra, ka vienlaikus būtu jārisina arī tarifu aprēķināšanas jautājums, jo esošie tarifi nesedz reālās pakalpojuma izmaksas, kādēļ ārstniecības iestādēm rodas zaudējumi.

Tikšanās laikā tika apspriesti arī jautājumi par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas tīkla attīstību, kā arī darbu pie digitālā kompetenču centra izveides. Jautājumā par slimnīcu tīkla attīstību un efektīvu pārvaldību klātesošie tika informēti par ministrijas plānu veikt psihiatriskās profila slimnīcu reorganizāciju, pārveidojot tās par Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra meitas uzņēmumiem. Ministrijas skatījumā tas ļautu veiksmīgāk īstenot metodisko vadību, veidot vienotas atalgojuma un motivācijas sistēmas, iespēju efektīvāk nodrošināt speciālistu rotāciju, nodrošināt infrastruktūras attīstību atbilstoši pieprasījumam katrā reģionā, īstenot kopīgus iepirkumus, vienoto cilvēkresursu pārvaldību un tamlīdzīgi.

Tāpat VM strādā pie valsts līdzdalības izvērtējuma reģionālajās slimnīcās, kā pilotprojektu īstenojot valsts līdzdalības iegūšanu Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārvaldībā.

Sanāksmes laikā tika apspriests jautājums par digitālā kompetenču centra izveidi, par ko ir sagatavots informatīvais ziņojums. Tas paredzētu vienas institūcijas izveidi, kura nodarbotos ar nozares IKT jautājumu attīstību. Šobrīd informatīvais ziņojums nodots sabiedriskajā apspriešanā.

Veselības nozares stratēģiskā padome ir izveidota kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā.