SAB atklāj, kāpēc Avenam joprojām nav atņemta Latvijas pilsonība

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Vērtējot jautājumu par iespējamu Latvijas pilsonības atņemšanu Krievijas oligarham Pjotram Avenam, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) patlaban gaida informāciju no sadarbības partneriem Ukrainā, TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja SAB direktors Egils Zviedris.

Viņš atgādināja, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, paredzot iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kas citastarp būtiski atbalstījušas Krievijas īstenoto karu Ukrainā. SAB savukārt cer, ka Ukraina varētu sniegt Latvijai informāciju par to, vai Avens ir aktīvi atbalstījis Krievijas karu Ukrainā.

Zviedris piebilda, ka patlaban Ukrainā tiek izmeklēta krimināllieta par Avena finanšu aktīvu konfiskāciju un, iespējams, tiesas nolēmums šajā lietā varētu kalpot par pamatu tālākām darbībām.

SAB direktors uzsvēra, ka jautājums par pilsonības atņemšanu Avenam ir jāizvērtē ļoti rūpīgi un precīzi, rēķinoties, ka lēmums tiks pārsūdzēts Eiropas Savienības tiesā. "Mēs negribam nonākt situācijā, ka kādu iemeslu dēļ šo mūsu pieņemto lēmumu varētu atcelt," atzina Zviedris.

Viņš piebilda, ka Avens patlaban ir vienīgā persona, kurai tiek vērtētas iespējas atņemt Latvijas pilsonību, pamatojoties uz pērn pieņemtajiem likuma grozījumiem.

Kā ziņots, TV3 raidījums "Nekā personīga" nesen vēstīja, ka Avenam piederošā "Alfa grupa" turpina finansēt karu, maksājot nodokļus Krievijā, turklāt viņa uzņēmumi Krievijas armijai snieguši finanšu pakalpojumus, apdrošinājuši karavīrus un piegādājuši ēdienu.

Avenam un viņa partnerim Mihailam Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu sankcijas. Šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā. Arī Ukraina noteikusi viņiem savas sankcijas un nacionalizējusi aktīvus, kas viņiem piederēja valstī.

Tomēr 2016. gadā Avenam tika piešķirta Latvijas pilsonība. Kā norādīja "Nekā personīga", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšana atklāja, ka tas noticis ar iespējamu politiķa Edgara Jaunupa (LA) un uzņēmēja Gunta Rāvja labvēlību.

Saeimas pērn aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniedz valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Līdz ar šo grozījumu pieņemšanu valstij var būt pamats lemt par pilsonības atņemšanu Avenam.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais