Augstskolu ētikas kodeksi prasa “vispārpieņemtu uzvedību”, detaļas izpaliek

Lielāko valstij piederošo augstskolu Ētikas kodeksos visbiežāk ieliktas vispārējas prasības ievērot labas uzvedības vai vispārpieņemtas uzvedības normas, taču detalizācija izpaliek, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Izņēmumi ir Rīgas Tehniskā universitāte, kur Ētikas kodekss mācībspēkiem nepieļauj “uzspiestas intīmas un pret labiem tikumiem vērstas attiecības ar studentiem”. Un arī Latvijas Universitāte, kas noteikusi, ka nedrīkst pieļaut seksuālo, emocionālo vai cita veida vardarbību. Kopš februāra ar rektora rīkojumu ir detalizēti aprakstīts arī tas, kā jāuztver Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Ētikas kodeksā noteiktās vispārpieņemtās uzvedības normas.

Kad LTV raidījums “Kultūršoks” izgaismoja iespējamos seksuālas uzmākšanās un emocionālas vardarbības gadījumus JVLMA, pēc tam formāli un neformāli izskanēja vēl virkne citu pāridarījumu epizodes.

Tomēr akadēmijā pēdējos septiņos gados bijuši tikai divi oficiāli iesniegumi par iespējamu seksuālu uzmākšanos. Vienu no tiem, vēl iepriekšējā rektora laikā - 2017. gadā, būdama Mūzikas akadēmijas studente, rakstīja Anete Ašmane-Vilsone. Iesniegums tapa divus gadus pēc notikušā, kad pasniedzējs pretendējis uz augstāku amatu.

“Tad gan es rakstīju savu personīgo iesniegumu, gan - es tobrīd vadīju studējošo pašpārvaldi, studenti pie manis bija vērsušies arī par nepieņemamām rīcībām no šī pedagoga puses. Un es zinu, ka arī nozares pārstāvji iesniedza iesniegumu. No sākuma mēs visi to iesniedzām nevis Ētikas komisijā, bet Profesoru padomē, kas piedalās un balso akadēmisko amatu vēlēšanās. Un tad laikam Profesoru padome to pārsūtīja Ētikas komisijai,” stāsta Ašmane-Vilsone.

Viņa Ētikas komisijas sēdes apmeklējusi kopā ar juristu. Iesniegums skatīts pāris mēnešu. Bet galu galā secināts, ka Ētikas komisija to nevar atrisināt, jo bijis vārds pret vārdu. “Mans advokāts teica vienā no Ētikas komisijas sēdēm, ka nu kā tad mēs varētu sagaidīt pierādījumus seksuālās uzmākšanās gadījumos - mēs taču neviens nestaigājam ar visu laiku ieslēgtu novērošanas kameru vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet tas laikam nebija pietiekams arguments. Un arī Latvijā kopumā - tas bija pirms 7 gadiem,

varbūt mums nebija pieredzes valstī šādus gadījumus risināt kā tagad,” uzskata Anete Ašmane-Vilsone.

Pēc JVLMA sniegtās informācijas, nākamais iesniegums Ētikas komisijā bijis šā gada sākumā. Tam 8. februārī sekoja rektora rīkojums par akadēmijas darbinieku uzvedības noteikumiem. Tas bija kā ļoti detalizēts izvērsums, ko īsti nozīmē Ētikas kodeksa prasītā uzvedības atbilstība vispārpieņemtām normām. Rīkojums paskaidro - nekāda lamāšanās, nekāda uzmākšanās - ne fiziska, ne verbāla, ne rakstiska, nekādu kopīgu iedzeršanu un vēl virkni citu aizliegumu. Rektors Guntars Prānis cer, ka šis uzskaitījums nostrādās arī preventīvi.

“Man šķiet, iespējams, ka tur arī citi, arī kaut kādi psiholoģiski aspekti, kāpēc vienmēr šie signāli nenonāca līdz Ētikas komisijai, nenonāca līdz cilvēkiem, kas var palīdzēt to risināt. Un tieši šajā aspektā es redzu, ka daudz jāizdara, lai tas pilnīgi savādāk notiktu,” saka Prānis.

Latvijas lielāko valsts augstskolu ētikas kodeksi lielākoties aprobežojas ar izplūdušu prasību ievērot vispārpieņemtas uzvedības normas. Izņēmumi ir Rīgas Tehniskā universitāte, kur Ētikas kodekss mācībspēkiem nepieļauj “uzspiestas intīmas un pret labiem tikumiem vērstas attiecības ar studentiem”. Un Latvijas Universitāte (LU), kas noteikusi, ka nedrīkst pieļaut seksuālo, emocionālo vai cita veida vardarbību. LU arī publicē anonimizētus Ētikas komisijas lēmumus.

Advokāts un LU Akadēmiskās ētikas komisijas loceklis Lauris Liepa saka: “Runājot par to, ka vajadzētu uzlabot ētikas kodeksus, es būtu pret tā saucamo partikulārismu, kurā mēs cenšamies detalizēti aprakstīt katru iespējamo gadījumu. Tas būtu vienkārši smieklīgi, jo skaidrs, ka jums nāktos sarakstīt tūkstoš lapas ar dažādiem gadījumiem, ko nedrīkst pieļaut vai no kā jāizvairās, un tāpat atradīsies 1001. nepierakstītais. Es balstītos uz šo saprātīgo pieeju, ka mēs definējam principus. (..) Un ja šie principi ir definēti, tad katra konkrēta gadījuma vērtējums jau ir relatīvi vienkāršs, un tas izriet tai skaitā arī no tās kultūras un tradīcijas, kāda ir šajā iestādē, kāda ir tautai, kāda ir šai konkrētajā laikmetā.”

Liepas ieskatā ir svarīgi nodrošināt vidi, kurā aizskartie cilvēki nebaidās nākt un stāstīt. Ja par vienu un to pašu personu ziņos trīs nesaistīti cilvēki, diezin vai tā būs sazvērestība. Un tas ļautu arī vērtēt situācijas, kurās nav citu liecību kā vien vārds pret vārdu.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājuma, valsts augstskolu padomes tai iesniegušas pārskatus par saviem ētikas kodeksiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

IZM Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders: “Tad, kad mēs runājam par tādiem jau garāka termiņa uzlabojumiem sistēmā, iespējams, kaut kādas likuma izmaiņas ir potenciāli veicamas. Bet šobrīd jau ir svarīgi, ko mēs varam salīdzinoši īsā termiņā darīt tieši darbā ar

augstskolām, augstskolu padomēm, ar akadēmiskās ētikas kodeksu sakārtošanu, labākām informatīvām kampaņām - darbiem, kuri pat ne obligāti ir vērsti uz to, ka mēs esam sakārtojuši likumus, kas arī ir svarīgi, bet uz to, ka mēs jau tagadējos instrumentus, kuri daudzos gadījumos ir kārtībā, atbilstoši un jēgpilni spējam darbināt.”

JVLMA gatavo apmācības visiem darbiniekiem, kas būs obligātas, kam sekos arī testi. Tāpat tiek meklēts, kā juridiski precīzi noteikt, ka nekāda veida privātas attiecības starp mācībspēkiem un studentiem nedrīkst būt. Tas strīdus situācijās izslēgs diskusijas par to, cik gribētas bijušas attiecības.

“Es pilnīgi piekrītu, es domāju, tai robežai ir jābūt absolūti skaidrai, definētai. Tas ir, lai arī, kā mēs redzam daudzās citās valstīs, tās tiek definētas kā varas attiecības, un mana cieša pārliecība - mums ir jāvar to, es ceru arī sadarbībā ar ministrijām definēt skaidri, likumiski, ka šādas attiecības nav pieļaujamas, tur vispār manā izpratnē nav nekādu diskusiju,” saka rektors Prānis.

Mākslas akadēmija tik striktas robežas neplāno vilkt. Bet tā izpētījusi un apkopojusi citu valstu jau atstrādātu pieredzi, precizēs savos dokumentos, kas ir uzskatāma par nevēlamu rīcību un vardarbību.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede saka: “Iekļaujot kaut ko ētikas kodeksā, tas automātiski nepadara to par dzīvu aktivitāti. Tāpēc šeit, Mākslas akadēmijā, mēs plānojam ar septembrī kā ievada nedēļas gadskārtēju aktivitāti veikt gan studentu, gan mācībspēku apmācības modeli. Izskaidrojot, kas ir piemērotas darba attiecības, piemērotas attiecības varas struktūrās starp pasniedzēju un studējošo, un tāpat mēs jau ar studentiem esam izstrādājuši piedāvājumu mazam bukletam.”

Mākslas akadēmijas prorektore uzsver, ka svarīgi, lai arī kolēģi, saskatot nepiemērotu uzvedību, vērstos pie vadības un tas ļauj reaģēt, negaidot kāda cietušā iesniegumu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas apvieno arī augstskolu mācībspēkus, tikai nesen sākusi rakstīt savu ētikas kodeksu, kas būtu saistošs visiem pedagogiem. Pēc skandāla Mūzikas akadēmijā topošo tekstu nav plānots būtiski mainīt vai papildināt. Tajā tāpat būs ielikti tikai vispārēji labas uzvedības principi pedagogiem, un tas, ka nav pieļaujama jebkāda veida vardarbība.

Uz jautājumu, vai JVLMA notikušais nenozīmē, ka šajā ētikas kodeksā vajadzētu ielikt, ka nepamatots fizisks aizskārums, vai intīma rakstura īsziņu rakstīšana nav pieļaujama, LIZDA vadītāja Inga Vanaga atbild, ka “Ētikas kodeksā, nacionāla līmeņa, visus šos gadījumus mēs nevaram atrunāt.” Viņa gaida krimināllikuma grozījumus un cer, ka aizdomīgos gadījumus tad izmeklēs policija. Arodbiedrības vadītāja Vanaga vairākkārt arī norāda, ka upuri var būt arī mācībspēki.

Kultūras ministrija arī vēlas radīt ombudu, ārpus konkrētām augstskolām, lai iedrošinātu ziņot. “Mums vajag panākt to, ka šādas situācijas vienkārši nerodas, ka

tas jau saknē izskausts, kas ir ārkārtīgi izaicinošs mērķis. Bet tas ir vienīgais, kā mēs varam ilgtermiņā nodrošināt, ka vide ir droša, jo atlaišana, kriminālprocess - tas ir pēdējais solis no tā, kā situācijai nevajag līdz tam nonākt vispār,” saka kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie).

Labs sākums būtu patiesa vēlme ar situāciju cīnīties vispirms jau no mācībspēku puses - ka pret vardarbību, uzmākšanos un cita veida nepieņemama uzvedību, ir tieši tikpat neiecietīga attieksme kā pret, piemēram, akadēmisko godīgumu un cīņu pret plaģiātismu, kam veltīta liela uzmanība gan ētikas kodeksos, gan praktiskajā ikdienā.