Gads pēc Rusiņa pastrādātās slepkavības. Jaunākā informācija

Šomēnes būs jau pagājis gads, kopš sabiedrību šokēja Leona Rusiņa pastrādātā zvērīgā slepkavība, nogalinot bijušo dzīvesbiedri un bērna māti.

Slepkavība šokēja ne vien ar zvērīgumu, bet arī tiesībsargājošo iestāžu nespēju to novērst - tām bija zināms, ka Rusiņš sievieti vajā. Iestāžu reakcija sekoja pēc tam, turpmāk solot lielāku iesaisti vardarbības novēršanā un sodīt bargāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” izvērtēja, kas mainījies šī gada laikā, un secina, ka aktīvāku darbu ieraudzīt var, bet bargākos sodus - ne vienmēr.

To, ka šādiem gadījumiem iestādes, sākot no policijas līdz tiesai, tagad pievērš lielāku uzmanību, apliecina dati.

Izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem no vairāk nekā 11 tūkstošiem 2020. gadā samazinājies līdz aptuveni 8000 pērn, bet svarīgi tas, ka pieaudzis policijas lēmumu skaits par nošķiršanu - no 461 līdz gandrīz deviņiem simtiem. Tātad tas notiek biežāk.

Biežāk pagaidu aizsardzību nosaka arī tiesa un biežāki ir sodi par to pārkāpšanu, un biežāk sods par to ir tieši cietumsods (Pēc Tiesu administrācijas datiem 2022. gadā 28 reizes piemērota brīvības atņemšana vai īslaicīga brīvības atņemšana, 2023. gadā - 87 reizes).

Valsts policijā atzīst, ka lielāka aktivitāte ir skaidrojama ar centieniem labot to, kas pērn noveda līdz slepkavībai. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks “de facto” saka: “Tiešām tika konstatēts, ka sistēma nestrādā, kā vajag. Es teiktu, ka policijas darbā ir mainījies tas, ka mēs visā tajā procesā, kas saucas kriminālprocess un tieši par šāda veida noziegumiem, mēs neesam vairs tik vieni. Mēs esam tomēr vairāk panākuši starpinstitucionālo sadarbību un sapratni, vienotāku sapratni sabiedrībā, kas ir vardarbība.”

Tomēr Krimināllikumā no jauna doto iespēju piespriest arī bargāku sodu par vardarbību un vajāšanu, īsti ieraudzīt vēl nevar. Jāatgādina, ka pēc Rusiņa pastrādātās slepkavības par draudiem, vajāšanu un pagaidu aizsardzības jeb tuvošanās uz saziņas aizlieguma pārkāpumu Saeima Krimināllikumā palielināja maksimālo sodu līdz trīs gadiem, pirms tam paredzēto trīs mēnešu vietā. Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins toreiz norādīja: “Tas ir noziegums, tas ir nopietni. Principā mēs mēģinām tieši dot skaidru signālu gan procesa virzītājiem, gan arī tiem eventuāliem pārkāpējiem.”

Jau pēc grozītajiem likuma pantiem nolēmumu datu bāzē atrodami trīs spēkā stājušies spriedumi, kas visi tapuši vismaz pusgadu pēc Rusiņa pastrādātās slepkavības. Reāls cietumsods, nemaz nerunājot par maksimālo, tajos nav piemērots nevienam varmākam.

Vienā no lietām lasāms, ka bijušais partneris sievieti vajāja vairāk nekā gadu no 2022. gada vasaras, arī pēc Jēkabpilī notikušā. Tiesas spriedumā lasāms: “[vīrietis, persona A] vairākkārt nāca pie viņas, pieprasīja laist dzīvoklī, meklēja kādas mantas, ko varētu atstāt kāds vīrietis, trakoja, ārdījās, pazemoja un izteica apvainojumus, kā arī ilgstoši veica nevēlamu saziņu (..) izteica draudus [sieviete, persona B] fiziski izrēķināties ar viņu un ar viņas dēlu, kā arī ar citu vīrieti, ja gadījumā [sieviete, persona B] ar kādu no viņiem ir intīmās attiecībās. Īsziņās [vīrietis, persona A] norādīja, ja [sieviete, persona B] vēlas, lai iepriekš minētās personas dzīvotu, viņai pašai ir jāizdara pašnāvība.”

Vīrietis turklāt vairākas reizes atvienoja sievietes dzīvoklim elektrību, automašīnas riepām izlaida gaisu, auto virsbūvē ieskrāpēja aizkarošus tekstus, ar tādiem aprakstīja dzīvokļa durvis. Piecas dienas pēc tiesas noteiktā tuvošanās aizlieguma sāka viņai rakstīt, bet vēl pēc dažām dienām centās iekļūt dzīvoklī. Par to viņam piesprieda pusotru gadu probācijas uzraudzībā, un morālo un materiālo zaudējumu kompensāciju cietušajai - 2300 eiro.

Latgales rajona tiesas tiesnesis Ivars Dzindzuks, kurš tiesāja šo lietu, skaidro, ka cietumsodam pamatu neredzēja. “Konkrētajā gadījumā persona vainu atzina un pauda savu nožēlu. Vēl viens pozitīvs moments, kas raksturoja apsūdzēto kā personu, kas ietekmēja šo soda veidu, soda mēru, ir tas, ka iepriekš bija tiesas noteikts pienākums iziet kursus par vardarbības mazināšanu, un viņš uz tiesas izskatīšanas laiku tos bija pabeidzis. Līdz ar to mēs pārliecinājāmies, ka viņš patiesi vēlas mainīt savu uzvedību,” lemto pamatoja tiesnesis.

Turklāt probācijas uzraudzība sodu hierarhijā esot otrs bargākais sods aiz cietumsoda, ko atzīst arī Tieslietu Padome, jo paredz stingru uzraudzību un pienākumus, kuru nepildīšana nozīmēs probācijas aizstāšanu ar cietumsodu. “[Sodītie] iziet programmas, iziet psihologa konsultācijas, viņiem var noteikt aizliegumus tuvoties kādai personai, kādai noteiktai vietai, aizliegums apmeklēt kādas iestādes, aizliegums atstāt mājokli nakts laikā,” skaidroja I.Dzindzuks. Neesot arī tā, ka cietumsodus nepiespriež. Tiesnesis šajās lietās šogad tādus piespriedis divreiz, jo varmākas tiesātas atkārtoti. Viens spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Arī prokuratūrā norāda, ka lemjot par to, kādu sodu prasīt, vadās no dažādiem aspektiem, tostarp vainu mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, un tas vienmēr nebūs cietumsods. Taču vērtēšana notiekot stingrāk.

Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Niedre secina: “Manā ieskatā šis Jēkabpils traģiskais notikums ir visus mūs apstādinājis. Visiem licis mums izglītoties šajā jomā, kas ir vardarbība ģimenē. Ir notikusi lielāka izpratne, kas ir vardarbība ģimenē, ne tikai pašiem tiesību aizsardzības darbiniekiem - izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, bet arī pašām cietušajām - saprast, ka pret mani ir notikusi šī te vardarbība.”

Prokuratūra arī ieviesusi kontroles mehānismu prokuroru apstiprinātajiem sodiem bez tiesas iesaistes jeb priekšrakstiem par sodu, ja gada laikā vienai personai tāds tiek piemērots atkārtoti. Tādā gadījumā to izvērtē arī augtāks stāvošs prokurors. “Un, ja viņš uzskata, ka priekšrakstā noteiktais sods ir neatbilstošs noziedzīga nodarījuma apstākļiem vai personību raksturojošām ziņām, tad laikā, kamēr priekšraksts vēl nav stājies spēkā, viņi šādu priekšrakstu atceļ - un tādi gadījumi mums ir bijuši arī praksē,” atzina I.Niedre.

Sākot no policijas līdz tiesu videi atzīst, ka joprojām jāstrādā pie izpratnes par vardarbības un vajāšanas noziegumiem. Gadījumi, kad, piemēram, Zemgales rajona tiesas tiesnesis Valdis Muižnieks, neraugoties uz policijas iebildēm, šogad atcēla varmākam aizliegumu tuvoties vajātai sievietei, pēc kā viņš, bruņojies ar nazi, centās sievieti nolaupīt, parāda, ka aizvien izpratne par šo noziegumu būtību un varmāku psiholoģiju var izpalikt.

Vienotas izpratnes lomu uzsvēra arī Tieslietu padome savā šai tēmai veltītās darba grupas ziņojumā pērnā gada nogalē. Par to, kā to risināt, Tieslietu padomes locekle Ilze Celmiņa saka: “Priekšsēdētajām ir jāstrādā savā tiesā, jāredz savi tiesneši, jāredz vājās un stiprās puses un jāskatās, lai šī prakse tiesas ietvaros arī vienādotos, varbūt nav jāgaida kādi signāli no ārpuses, bet jāmudina kāds savs tiesnesis mācīties, jo mācību iespējas ir.”

Tāpat Tieslietu padomes ieskatā ir vajadzīgi vēl citi uzlabojumi, tostarp likumos. Tieslietu ministrijā saka, ka pie izmaiņām strādājot. Piemēram, plānots pilnveidot pagaidu aizsardzības piemērošanu, saīsināt termiņu no gada līdz sešiem mēnešiem, kurā jāiziet kursi vardarbības mazināšanai. Taču grozījumi vēl nav iesniegti likumdevējam.

Tieslietu ministrija gatavojot arī savu analīzi, kā strādā līdz šim ieviestās likumu izmaiņas, jo tai līdz 1. maijam šāds pārskats jāiesniedz Noziedzības novēršanas padomē Ministru prezidentes vadībā. Ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna spriež, ka gads gan vēl nav pietiekams laiks, lai pilnībā jauno ainu ieraudzītu. “Tas priekš tiesu sistēmas nav tāds ārkārtīgi ātrs laiks, mēs to droši vien redzēsim kādu divu, trīs gadu laikā, cik ļoti efektīvs tas ir. Bet tādiem pa maziem solīšiem, es ceru, ka tas process ir iekustējies, lai šīs lietas tiešām izskatītu ātri,

efektīvi un patiesībā arī tām abām pusēm nodrošinātu saprātīgu taisnīgumu uz rezultātu,” viņa sacīja.

Runājot, par to, kas vēl jāizdara, Valsts policijā arī cer, ka no nākamā gada janvāra jau praksē varēs ieviest aproces vajātājiem, kas signalizēs, ja viņi tuvojas personai, kurai tuvoties aizliegts.