Ceturtdiena, 30.maijs

redeem Lolita, Vitolds

arrow_right_alt Latvijā

Aizliedzot importu no Krievijas, atstāj izņēmumus lopkopjiem

© Kaspars Krafts/f64

Saeima februārī nolēma aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā. Aizliegums bija domāts tikai tiem produktiem, ko patērē Latvijā, jo apturēt importu uz citām Eiropas Savienības valstīm Latvija nav tiesīga. LTV raidījums “de facto” noskaidroja, ka nacionālajās sankcijās apzināti atstāti vēl citi caurumi.

Pēc balsojuma Saeimā, Ministru kabinets pieņēma īpašus noteikumus. Tajos ļoti precīzi uzskaitīti kodi precēm, kuras no Krievijas un Baltkrievijas aizliegts Latvijā ievest. Taču noteikumos nevar atrast divus lopkopjiem svarīgus produktus.

Viens no produktiem ar visai specifisku nosaukumu ir “saulespuķu spraukumi”. Šī prece gan pērn, gan aizpērn Latvijā importēta no Krievijas teju 50 miljonu eiro vērtībā ik gadu. Tiesa, ne viss ievestais palicis Latvijā.

Saulespuķu spraukumiem, ko lieto kā piedevu barībai dējējvistām, ierobežojumi ievešanai no Krievijas nav noteikti, jo citur tos grūti nopirkt. Eiropas Savienībā tos neražojot vispār.

“Ja ir iespējams pirkt no Ukrainas, tad Latvijas uzņēmēji pērk [saulespuķu spraukumus] no Ukrainas. Tad, kad nobloķēja Polijas robežu, tad meklēja, kur var dabūt,” stāsta Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Ziemeļeiropā lielākais olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” pamatbarību vistām - graudus - iepērk tikai Latvijā, bet pērn iegādājies Krievijas izcelsmes saulespuķu spraukumus 6,5 tūkstošu tonnu apmērā, apliecina uzņēmumā. Prece nopirkta no vairumtirgotāja Igaunijā.

“Ir bijuši gadījumi, kad Ukrainas robežas ir bloķētas, un šai izejvielai mēs netiekam klāt. Un tad mēs esam sprukās. Man pašam ļoti riebjas tā situācija, ka mēs esam spiesti tad meklēt alternatīvas. Tad mēs vēršamies pie šiem Eiropas barības sastāvdaļu treideriem jeb tirgotājiem un vērtējam alternatīvas. Jā, diemžēl ir bijusi situācija, kad mēs esam bijuši spiesti iepirkt kaut kādu daļu arī ar Krievijas izcelsmi,” atzīst “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš stāsta, ka Krievija un Ukraina ir lielākās saulespuķu spraukumu ražotājas reģionā. Pasaules tirgū nopietns spēlētājs vēl ir Argentīna, bet tik tālu ceļu barības vielu neatmaksājas vest. Gan vēsturiski, gan pašlaik “Balticovo” šos spraukumus pērk Ukrainā.

Otrs lopbarības produkts, kura ievešana no Krievijas un Baltkrievijas tomēr Latvijā nav aizliegta, ir biešu mīkstums ar melasi. Pērn to Latvijā no Krievijas ieveda vairāk nekā 25 miljonu eiro vērtībā. Domājams, ka ne viss apjoms Latvijā arī palika. Bietes ar melasi izmanto liellopu un cūku pārtikā.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis pauž, ka lauksaimnieki ir vienoti nostājā nepirkt preces no Krievijas un Baltkrievijas, bet atzīst, ka iespējas aizstāt minēto produktu ir ļoti ierobežotas.

“Mēs esam prasījuši kolēģiem, kas sadarbojas ar ukraiņu lauksaimniekiem, ka melasi varētu atvest no Ukrainas. Vairāk kā mēnesi mēs gaidām konkrētus piedāvājumus. Mēs esam aizsūtījuši receptes, kas ir mūsu vajadzības. Mēs saprotam, ka tas būtu dārgāk, bet mēs būtu gatavi šos te produktus pirkt, bet viņus mums fiziski nevar piegādāt,” skaidro Gūtmanis.

Zemkopības ministrijas sniegtie dati liecina, ka abi izņēmuma produkti aptver 51% no pērn kopējā ievestā Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu apjoma Latvijā. Tātad importa aizliegums nemaz nedarbojas uz pusi no tā, kas pērn Latvijā ievests.

“Saeima uzdeva sagatavot sarakstu. Mēs sagatavojām sarakstu, konsultējoties ar nozares organizācijām, un atbilstoši arī mūsu ekonomiskajām interesēm,” uz jautājumu, kāpēc pieļauti minētie izņēmumi, atbild zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs uzskata, ka būtiski bija nevis visu importu no Krievijas un Baltkrievijas nogriezt uzreiz, bet dot uzņēmējiem pārejas periodu, lai neradītu traucējumus ražošanas procesam: “Kamēr uzņēmēji pārorientējas un es jau zinu, ka viņi to dara, tātad meklē alternatīvus piegādes ceļus, tāpēc mēs neiekļāvām šos produktus sarakstā, lai neradītu nozarei problēmas un lai viņi varētu pilnvērtīgi pabarot lauksaimniecības dzīvniekus.”

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji uzsver, ka pa tiešo no Krievijas un Baltkrievijas zemnieki lopbarības produktus neiepērk. Lielākās saimniecības tos iegādājas no tirgotājiem, kas var būt arī ir ārvalstu kompānijas. Un kamēr produkti nav aizliegti visā Eiropas Savienībā, tie Latvijā varot nonākt pa apkārtceļiem.

Eiropas Komisija ierosinājusi palielināt tarifus Krievijas un Baltkrievijas labības produktiem. Tarifi attiektos arī uz saulespuķu spraukumiem un biešu mīkstumiem ar melasi, kurus Latvijas ierobežojumi neskar. Šonedēļ par piedāvājumu notika pirmās diskusijas dalībvalstu ekspertu līmenī.