AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad plāno realizēt aptuveni 53,3 miljonus stādu, liecina LVM publiskotā informācija.
"LVM Sēklas un stādi" martā realizēja 4,2 miljonus stādu, no tiem 3,1 miljonu stādu atvēlēja valsts un privāto mežu atjaunošanai, bet 1,1 miljons stādu tika eksportēti. LVM pārstāvji norāda, ka jau kopš marta sākuma LVM kokaudzētavās notiek pavasarim raksturīgie meža koku stādu sēšanas darbi, kā arī, attīstot LVM kokaudzētavas, šogad plānots ražošanā ieviest arī vairākus jauninājumus.
"LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece skaidro, ka laikapstākļi šogad bijuši labvēlīgi, lai pavasara darbus sāktu plānotajā termiņā. Patlaban stādi tiek realizēti galvenokārt no saldētavām, bet Kurzemes reģionā, kur pavasara sākums bija siltāks, arī no lauka.
LVM pārstāvji komentē, ka 2023.gadā pirmajos trīs mēnešos tika realizēti 3,8 miljoni stādu, bet 2023.gadā kopumā realizēti 53,57 miljoni stādu. Tāpat LVM pārstāvji norāda, ka ik gadu sējas darbi tiek sākti, izvērtējot nakts temperatūru svārstības no 5.marta līdz 10.martam. 2023.gadā LVM sēju uzsāka divas dienas agrāk un līdz marta beigām tika iesēts 24,3 miljoni šūnu.
Tāpat LVM pārstāvji norāda, ka vēl ziemas izskaņā pirmās darbu sāka LVM kokaudzētavas ar sezonāli apkurināmām siltumnīcām, "Mazsilu", "Strenču", "Podiņu" un "Mežvidu" kokaudzētavas. Patlaban darbi norit visās desmit LVM kokaudzētavās, un līdz marta beigām no kopumā plānotajiem 92,4 miljoniem šogad jauno stādu izaudzēšanai sasēti 13,5 miljoni priedes ietvarstādu sējvietu un 7,5 miljoni egles ar uzlaboto sakņu sistēmas stādu sējvietu. Pirmajās siltumnīcās priedītes jau ir uzdīgušas, norāda LVM pārstāvji.
Tāpat LVM pārstāvji norāda, ka 2023.gadā tika sasēti aptuveni 86 miljoni sējvietu. Sējvietas tiek sētas gan 2025.gada, gan 2026.gada stādu realizācijai, atkarībā no sugas un audzēšanas tehnoloģijas.
Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka nozīmīgs atbalsts ražošanas procesā ir pagājušā gada beigās pabeigtais jauno stādu šķirošanas un uzglabāšanas komplekss jaunatklātajā Mežvidu kokaudzētavā. Patlaban tajā darbojas kasešu pildīšanas un sēšanas līnija, ar kuru plānots iesēt 17 miljonus sējvietu. LVM pārstāvji norāda, ka šī gada laikā izgatavos un uzstādīs arī stādu automātisku pakošanas līniju un kasešu mazgāšanas līniju.
Vairāki uzlabojumi ražošanas procesa attīstībai plānoti arī citās LVM kokaudzētavās. Lai jaunos stādus pasargātu no salnām, "Mazsilu" kokaudzētavā šogad plānots uzstādīt pretsalnu inversijas ventilatoru, kas ļaus mazināt stādu bojājumu risku, skaidro LVM pārstāvji. Savukārt "Strenču" kokaudzētavā līdz šī gada beigām plānots uzstādīt "Conniflex" apstrādes līniju, kas ļaus palielināt skujkoku stādu apjomu, kas apstrādāti pret lielā priežu smecernieka bojājumiem ar videi draudzīgām un alternatīvām metodēm. Kopumā "Conniflex" apstrādes līnijas šogad būs divās LVM kokaudzētavās - "Mazsilos" un "Strenčos".
Meklējot jaunus ilgtspējīgus risinājumus stādu audzēšanā, 2024.gadā ražošanā LVM veiks izmēģinājumus ar kūdras substrātiem un mulčējamajiem materiāliem. Strenču kokaudzētavā izmēģinās kokšķiedras piejaukumu kūdras substrātam, lai izvērtētu gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Tāpat LVM pārstāvji norāda, ka pārbaudāmais mulčējamais materiāls būs veidots no vairāku veidu koksnes pārstrādes produktiem un specializēti gatavotas skuju koku zāģu skaidu frakcijas.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 625,99 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220 770 miljoniem eiro.
LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
