Lai sabiedriskā transporta sistēma samazinātā valsts finansējuma apstākļos tiktu saglabāta, ir izstrādāts pasākumu plāns reģionālo pasažieru pārvadājumu jomas sakārtošanai, kas tiks īstenots šā gada laikā.
Par to otrdien, 12. aprīlī, preses konferencē pastāstīja satiksmes ministrs UldisAugulis un VSIA „Autotransporta direkcija” (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.
"Valsts ik gadu piešķir dotāciju pasažieru pārvadājumiem un sabiedriskais transports ir pieejams arī reģionos ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu. Pārvadātāji no valsts saņem kompensācijas par to pasažieru pārvadāšanu, kuriem piemēro braukšanas maksas atvieglojumus. Arī pārējie pasažieri būtībā nemaksā pilnu biļetes cenu, bet, iegādājoties biļeti, sedz aptuveni pusi no brauciena vērtības – atlikušo sedz valsts. Samazinātā finansējuma apstākļos mums ir jācīnās par to, lai arī turpmāk sabiedriskais transports saglabātu šo sociālo lomu un pasažieri valsts budžeta dotācijas samazinājumu izjustu pēc iespējas mazāk,” uzsver Augulis.
Lai labāk izprastu valsts dotācijas nozīmi, kā piemēru var minēt reģionālā vietējā autobusa maršrutu Jēkabpils–Rijnieki: brauciena kopējās izmaksas ir Ls 2.80, pasažieris par biļeti maksā Ls 1.30, savukārt valsts kompensē Ls 1.50.
Viens no plānotajiem pasākumiem sabiedriskā transporta sistēmas efektivizēšanai ir maršrutu tīkla pārskatīšana – līdz rudenim paredzēts veikt izmaiņas Pierīgas maršrutu tīklā, par prioritāti nosakot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu. Savukārt līdz gada beigām kopā ar plānošanas reģioniem plānots izpētīt un padarīt efektīvākus pārvadājumus Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, par prioritāti nosakot reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus. Par izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutu tīklā Autotransporta direkcija regulāri informēs.
Turpināsies pārrunas ar pasažieru pārvadātājiem par izmaksu ierobežošanu, līdz rudenim izstrādājot zaudējumu kompensācijas mehānismu un nosakot kritērijus kompensācijas apjoma piešķiršanai. Plānā iekļauta arī tarifu izlīdzināšanas stratēģija un autoostas sistēmas modeļa reorganizācija, kas pārvadātājiem mazinātu ar autoostas pakalpojumiem saistītās izmaksas.
Narvaišs uzsvēra, ka šogad reisu skaits tiks samazināts, ņemot vērā gan samazinātos dotāciju apjomus, gan iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan centrtieci uz lielajiem centriem.
"Bez papildu pasākumiem nevar iekļauties šī gada dotācijā," uzsvēra Narvaišs. Viņš neizslēdza iespēju, ka reisu samazinājums varētu būt aptuveni 50%. Autobusu satiksme arī tiks saskaņota ar vilcienu satiksmi, tomēr tas nenozīmējot, ka, piemēram, uz Jelgavu vairs nekursēs autobusi.
Galvenokārt tikšot samazināti paralēlie reisi, jo esot nepieļaujami, ka gandrīz vienlaikus reisā dotas gan starppilsētu, gan vietējie pārvadātāji. "Konkrētu skaitļu, par cik tiks samazināti pārvadājumu apjomi, patlaban nav," sacīja amatpersonas.
Līdz 1.jūnijam tiks sniegti priekšlikumi, cik reisu tiks samazināts, taču pakāpeniski pārmaiņas maršrutos tikšot veiktas katru mēnesi.
Izlīdzinātas tikšot arī cenas, jo līdz šim starppilsētu maršrutos biļešu cenas bijušas dārgākas nekā vietējos. Īpaši cenu samazinājumu izjutīšot pasažieri īsajos maršrutos. Piemēram, maršrutā Līgatne-Cēsis biļete vietējam pārvadātājam maksājusi vienu latu, bet starppilsētu - 1,10 latus. Pēc jaunās shēmas biļete varētu maksāt 95 santīmus.
Otrkārt, tiecamies uz „vienotās biļetes” principu, kas perspektīvā pasažieriem atvieglos gan braucienu plānošanu, gan biļešu iegādes procesu.”
Augulis uzsvēra, ka netiek izskatīta iespēja celt biļešu cenas.
Plānots īpaši vērsties pret nelegālajiem pārvadātājiem, jo gadā tie dotētajiem pārvadātājiem radot zaudējumus četru līdz astoņu miljonu latu vērtībā. Valsts ieņēmumu dienestam esot jābūt aktīvākam šajā jomā, jo tā esot atbildīga par nodokļu iekasēšanu.
Vienotā biļešu sistēma tikšot ieviesta 2012.gadā, un šogad tās izveide ir izmaksājusi 30 000 latu. Tāpat tikšot izskatīta iespēja noteikt autoostu kategorijas, kas ļautu konkrētos gadījumos samazināt pārvadātāju maksu autoostām.
Lai optimizētu pārvadātāju darbu, tikšot piesaistīti zinātnieki, kuri izveidošot efektīva uzņēmuma etalonu, pēc kura tad konkrētie uzņēmumi varēs pielīdzināt savas izmaksas. Patlaban esot pārvadātāji, kuri savas izmaksas ir optimizējuši, bet esot arī tādi, kuriem tas ir aktuāls uzdevums. Par to liecinot fakts, ka pārvadātājiem ir būtiski atšķirīga pakalpojuma pašizmaksa.
Satiksmes ministrija tuvākajā laikā iesniegs precizētus priekšlikumus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai tos izskatītu likumprojekta trešajā, pēdējā, lasījumā.