Kritizē valdības nespēju realizēt "Rail Baltica" projektu ar dzelzceļa pamattrasi caur Rīgu

Kā aģentūru LETA informēja partijā, LA kā dramatisku vērtē situāciju saistībā ar valdības nespēju realizēt "Latvijas vēsturē lielāko stratēģisko Eiropas nozīmes satiksmes infrastruktūras projektu "Rail Baltica"".

"Rīgas pilsētas stacijas izslēgšana no dzelzceļa pamattrases, nespēja definēt un pamatot kopējās izmaksas, tehniskā projekta, būvprojektu neesamība, savdabīgi iepirkumi, fenomenāli termiņu kavējumi, arvien nepieņemti lēmumi - tas viss draud ar katastrofālu neveiksmi," uzskata LA.

Partijas vērtējumā, mēģinājumi to saglābt ir "acīmredzami nemākulīgi eksperimenti" - visu Satiksmes ministrijas (SM) Eiropas fondu pārdale "Rail Baltica" neļauj gūt projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, taču atstāj graujošu efektu uz nākotnes ieguldījumiem pārējā infrastruktūrā, piemēram, uz jau tā kritiskā stāvoklī esošo Latvijas autoceļu tīklu, klāsta parlamentā nepārstāvētā partija.

LA līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce uzsver, ka valdībai ir jārīkojas izlēmīgi un atbildīgi. Viņaprāt, valdībai konkrēti, argumentēti un atklāti jāatbild uz jautājumu par pieaugušajām un projekta īstenošanai kopumā nepieciešamajām izmaksām - vai un kāpēc tie ir astoņi miljardi eiro.

Pūces ieskatā, valdībai ir jāuzņemas risks un pašai šis projekts jārealizē pilnā apjomā, jo "mēs nevaram atļauties objektu, ko Latvija varēs izmanot tikai daļēji".

"Ja "Rail Baltica" trase neienāks Rīgā, neizmantosim ap 40% no tās potenciāla. Tāpat ziedot visu Eiropas fondu budžetu projektam, nav vienīgais iespējamais risinājums, jo neko jau patiesībā nerisina. Lai šo stratēģiski svarīgo projektu īstenotu, valdībai trūkstošie resursi ir jāaizņemas. Turklāt darīt to šodien, nevis nogaidīt ir pat izdevīgāk. Mēs neesam tik dinamiska ekonomika, mums ir limitēts iedzīvotāju skaits, ierobežots ekonomikas potenciāls - mums šī iespēja ir jāizmanto," ir pārliecināts bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Eiropas Parlamenta deputāts, LA līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs uzskata, ka ir jāturpina sarunas ar Eiropas Komisiju un satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) jācīnās par fondu finansējuma piesaisti nākamajā plānošanas periodā, ņemot vērā objektīvo izmaksu sadārdzinājumu.

Vienlaikus Ijabs apšauba, ka tiltu pār Daugavu Rīgā finansēs no Eiropas līdzekļiem, jo pagaidām līdzekļi iedalīti vien trīs pirmajiem tilta balstiem. Rīdzinieki diezin vai ir pelnījuši dzīvot pilsētā, kur 20 gadus pārbūvē pamatinfrastruktūru," norāda politiķis.

"Projektā lielā apmērā ieguldīti Eiropas Savienības fondu un nodokļu maksātāju finanšu līdzekļi, tāpēc SM ir nekavējoties jāpublisko Ministru kabinetā iesniegtais, bet noslepenotais ziņojums par "Rail Baltica" īstenošanu, izmaksu plāniem un potenciālajiem avotiem," uzsver Ijabs.

Jau ziņots, ka pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās "Rail Baltica" projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.

Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā "Rail Baltica" trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām - centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.

"De facto" zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.