PVD pastiprināti kontrolēs preces no Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm

© Kaspars Krafts/f64

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) turpmāk pastiprinātos preču kontroles pasākumus piemēros Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm, aģentūru LETA informē PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece Tatjana Garanča.

Garanča skaidro, ka izvērtējot pirmos pastiprinātās kontroles rezultātus, preču plūsmu un daudzumu, PVD secinājis, ka vairāk nekā 95% PVD robežkontrolei pakļauto sūtījumu ievests no Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas.

Krievija ir Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalsts un ir vienotā tirgū ar citām šīs savienības valstīm, tādēļ, izvērtējot riskus, nolemts pastiprinātos preču kontroles pasākumus turpmāk piemērot sūtījumiem no Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm.

Lai mazinātu administratīvo slogu trešo valstu izcelsmes preču plūsmas robežkontrolē, no pastiprinātās kontroles ir izslēgtas citu trešo valstu izcelsmes preces, kuras pārskata periodā veidoja nepilnus 5%.

Līdz šim neatbilstības konstatētas divos Krievijas izcelsmes preču sūtījumos - pārtikas linsēklās un lopbarības saulespuķu spraukumos, kas bagātināti ar melasi.

PVD, tāpat kā līdz šim, turpinās visu pārtikas un barības preču grupu robežkontroli, tajā skaitā paraugu ņemšanu, kā arī rūpīgi analizēs minēto preču plūsmu un tās izmaiņas, lai nepieciešamības gadījumā veiktu grozījumus rīkojumā par pastiprināto kontroli, norāda Garanča.

LETA jau vēstīja, ka PVD līdz augusta beigām veiks pastiprinātu kontroli pārtikas un barības piegādēm no Krievijas un Baltkrievijas.

PVD skaidro, ka pastiprinātā kontrole sākta, lai novērstu bažas par riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī pārliecinātos par sūtījumu atbilstību ES normatīviem, tostarp nepieļaujot, ka patērētāji varētu tikt maldināti par preču veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi.

Dienestā skaidro, ka kontrolē vismaz 10% preču no noteiktām preču grupām, piemēram, zirņiem, graudaugu produktiem, eļļas augu sēklām, lopbarībai, kas tiek vestas no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī vismaz 5% preču, kas tiek vestas no citām trešajām valstīm, tiek veikta ne tikai dokumentu, identitātes un fiziskā pārbaude, bet arī tiks noņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Pēc PVD datiem, 2023.gadā robežkontrolei uzrādīti 2,513 miljoni tonnu dažādu no Krievijas un Baltkrievijas ievestu pārtikas preču, tostarp lopbarība, graudaugi, dārzeņi, sēklas, dzērieni, cukura konditorejas izstrādājumi, kafija, tēja un citi.

Tāpat jau vēstīts, ka PVD aizturējis un nav ļāvis Eiropas Savienībā (ES) ievest 60 tonnu Krievijas izcelsmes pārtikas linsēklu un 140 tonnu lopbarības, jo, veicot pastiprinātu robežkontroli, precēs konstatēts piesārņojums, kas var apdraudēt patērētāju un dzīvnieku veselību.

PVD pārstāvji norāda, ka linsēklās laboratoriski konstatēta paaugstināta insekticīda, imidakloprīda klātbūtne, bet lopbarības cukurbiešu izspaidās ar pievienotu melasi konstatēts pārsniegts pieļaujamais pesticīdu epoksikonazola un metamidofosa atliekvielu daudzums.

Tāpat PVD pārstāvji min, ka linsēklas tika vestas gala saņēmējam Igaunijā, bet cukurbiešu izspaidas gala saņēmējam Nīderlandē.

Par pārtikas linsēklu atbildīgais uzņēmums ir nolēmis izmantot tās tehniskām vajadzībām, kas nav ne pārtika, ne barība. Savukārt, ko iesākt ar cukurbiešu izspaidu sūtījumu, atbildīgais uzņēmums patlaban vēl lemj, skaidro dienesta pārstāvji.

Abi sūtījumi ir aizturēti un atrodas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.